Ligūriešu valoda

Itālijā runāta romāņu saimes valoda

Ligūriešu valoda (ligure, zeneize) ir Itālijas ziemeļos esošajā Ligūrijas reģionā, Francijas dienvidos esošajā reģionā Provansā un Monako runāta romāņu saimes valoda. Valodas izplatības areāls iestiepjas arī Ligūrijai blakusesošajos Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas-Romanjas un Toskānas reģionos, kā arī pastāv vairākas izolētas valodas pratēju kopienas citur Dienvideiropā. Kopumā valodu lieto ap 350 000 cilvēku, taču tai nav oficiāla statusa Itālijā[1], tāpēc tikai 9% valodas pratēju to lieto arī sadzīvē, no kā lielākā daļa ir vecākās paaudzes pārstāvji.[2]

Ligūriešu valoda
ligure, zeneize 
Izruna: IPA: [ˈliɡyre], [zeˈnejze]
Valodu lieto: Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Francija Francija
Karogs: Monako Monako 
Reģions: Ligūrija
Provansa
Pratēju skaits: ~350 000
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāliskās
  Romāņu
   Rietumitāliešu
    Gallu-romāņu
     Gallu-itāliešu
      Ligūriešu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (ligūriešu ortogrāfija)
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: roa
ISO 639-3: lij 
Ligure-Ligurian-map.svg

VēstureLabot

Ligūriešu valoda kopā ar sev tuvu radniecīgajām lombardiešu, pjemontiešu un emiliešu valodām veido gallu-itāliešu valodu apakšgrupu.

Mūsdienu Ligūrijas teritorijā pirms romiešu ienākšanas tika runāta senligūriešu valoda, taču ar mūsdienu ligūriešu valodu to vieno tikai apzīmējums, jo to uzskata[3] par vienu no pirmsindoeiropiešu, vai retāk, ķeltu saimes valodām[4]. Senligūriešu valodas ietekme uz mūsdienu valodu ir minimāla, izpaužas tikai tādās liecībās, kā vietvārdos, personvārdos un pašas provinces nosaukumā (Liguria), uz kuriem arī balstīti pieņēmumi par valodas klasifikāciju.

Valodai nav vienotas pareizrakstības sistēmas, taču Dženovas dialekts tiek uzskatīts par rakstības neoficiālo prestižo standartu, pateicoties valodas lomai Dženovas republikā kā oficiālajai valodai dažās jomās, kā saziņas līdzeklim tirdzniecībā un kā valodai, kura bijusi dzimtā vairākām ietekmīgām personībām: komponistam Nikolo Paganīni, ģenerālim Džuzepem Garibaldi un jūrasbraucējam Kristoferam Kolumbam.

VariācijasLabot

Ligūriešu valodā ārpus galvenā nepārtrauktā izplatības areāla runā vairākās attālās komūnās Korsikā, Sardīnijā, Monako un Gibraltārā. Minētajās vietās valoda mainījusies, veidojoties dialektiem, taču arī valodas centrālajā izplatības punktā pastāv vairākas variācijas:

  • Spēcijas dialekts (spezzino), runāts reģiona austrumu daļā un savieno ligūriešu un emiliešu valodas valodu ķēdē;
  • Dženovas dialekts (zeneize), izplatītākā un prestižākā valodas variācija;
  • Monegasku dialekts (munegascu), variācija ar standartizētu rakstību, kuram ir neoficiāls statuss Monako, kur tas tiek mācīts skolās;
  • Ventimilijas dialekts (intemelio), reģiona centrālajā daļā pie Ventimilijas un Sanremo runāta variācija, kuru par oficiālo valodu mēģinājusi atzīt pašpasludinātā Seborgas firstiste;
  • Ruajasku dialekts (royasc), reģiona rietumos runāta variācija, kas veido valodu ķēdi ar oksitāņu valodu;
  • Tabarkīnu dialekts (tabarchin), attāla Sardīnijas dienvidos runāta variācija;
  • Bonifačīnu dialekts (bunifazzinu), attāla Korsikas dienvidos runāta variācija;
  • Oltredžogu dialekts (oltrazovo), reģiona ziemeļos runāta variācija.

RakstībaLabot

Rakstības biežāk lietotajās variācijās izmantota lielākoties itāļu valodas pieraksta tradīcija, taču pastāv vairākas atšķirības, kas kopā ar itāļu valodā neesošām skaņām un grafēmām uzskaitītas zemāk esošajā tabulā:

Grafēma Fonēma Piemērs
Patskaņi
⟨eu⟩ [ø] ceuve ['ʧø:ve]
⟨ou⟩ [ɔw] -
⟨ö⟩ [ɔː] cösa ['kɔ:sa]
⟨æ⟩ [ɛ:] puæ ['pwɛ:]
Līdzskaņi
⟨ñ⟩ [ŋ] fæña ['fɛŋa]
⟨scc⟩ [ʃtʃ] -
⟨ç⟩ [s] çitæ [siˈtɛː]
⟨x⟩ [ʒ] gexa ['ʤe:ʒa]

Papildus minētajam, garo patskaņu apzīmēšanai tiek izmantots cirkumflekss ⟨ˆ⟩, un uzsvērto patskaņu apzīmēšanai — gravis ⟨`⟩ vai akūts ⟨´⟩.

Teksta paraugsLabot

Zemāk dots Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 1. panta tulkojums trijos ligūriešu valodas rakstības variantos.

 
Ligūriešu valodas anklāvs Korsikas salā (tabarkīnu dialekts)
Tutti i òmmi nascian in libertæ e son pægi in dignitæ e driti. En dotæ de raxon e de consciensa e an da fâ l'un con l'atro in piña fraternitæ. Tutti i òmmi nàscian liberi e pægi in dignitæ e drîti. Son dotæ de raxon e de cosciensa ed dêvan agî i-un verso i-âtri inte'n spirito de fraternitæ. Tytti i ommi nàscian libberi e pægi in dignitæ e drîti. Sun dutæ de raxun e de cunscensa e dêvan agî i-yn versu i-âtri inte'n spirritu de fraternitæ.

AtsaucesLabot

  1. «Legge 482». www.camera.it. Skatīts: 2020-03-29.
  2. «L’uso della lingua italiana, dei dialetti e di altre lingue in Italia». www.istat.it (itāļu). 2018-03-09. Skatīts: 2020-03-29.
  3. «Liguri nell'Enciclopedia Treccani». www.treccani.it (it-IT). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-10. Skatīts: 2020-03-29.
  4. Baldi, Philip. The foundations of Latin. Berlin : Mouton de Gruyter, 2002. ISBN 978-3-11-080711-0. OCLC 811372239.