Lielais Tēvijas karš
Lielais Tēvijas karš (krievu: Великая Отечественная война) jeb saīsināti LTK (krievu: ВОВ) ir termins, kuru izmantoja PSRS, izmanto Krievijā un atsevišķās bijušās PSRS valstīs, lai apzīmētu Otrā pasaules kara cīņas starp PSRS un Trešo reihu ar tā sabiedrotajiem (Bulgārija, Ungārija, Itālija, Rumānija, Slovākija, Somija un Horvātija). Šis posms sākās 1941. gada 22. jūnijā, kad Trešais reihs uzbruka PSRS, un beidzās 1945. gada 8. maijā, kad Vērmahts parakstīja kapitulācijas aktu.
Tajā netiek ieskaitīta Mandžūrijas operācija, kad Sarkanā armija 1945. gada 9. augustā uzbruka Japānas Impērijas Kvantunas armijai un okupēja Mandžūrijas, Sahalīnas un Kuriļu salu teritorijas.
NosaukumsLabot
Šis termins tika atvasināts no 1812. gada Tēvijas kara, kad Krievijas Impērija cīnījās pret Napoleonu. Pirmo reizi šo terminu lietoja Staļins, kad radio uzrunāja PSRS iedzīvotājus 1941. gada 3. jūlijā. Vēlāk laikrakstā “Pravda” šis termins parādījās atkārtoti. 1942. gadā tika nodibināts Tēvijas Kara ordenis, kurš arī nostiprināja šo terminu. Lielais Tēvijas karš PSRS tika uzsvērts kā cīņa starp divām ideoloģijām, kurā uzvarējusi PSRS paustā komunisma ideoloģija.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Great Patriotic War |
Pasaulē parasti šo Otrā pasaules kara posmu apzīmē ar terminu "Otrā pasaules kara Austrumu fronte". Vācu valodā ir sastopami arī jēdzieni “krievu kampaņa” (vācu: Russlandfeldzug) un “karagājiens uz austrumiem” (vācu: Ostfeldzug), tomēr parasti tiek lietots jēdziens "Karš pret Padomju Savienību" (vācu: Krieg gegen die Sowjetunion 1941–1945).