Lielais Tēvijas karš

Lielais Tēvijas karš (krievu: Великая Отечественная война) jeb saīsināti LTK (krievu: ВОВ) ir termins, ko izmantoja PSRS, bet mūsdienās izmanto Krievijā un atsevišķās citās pēcpadomju valstīs, lai apzīmētu Otrā pasaules kara cīņas starp PSRS un Trešo reihu ar tā sabiedrotajiem (Bulgārija, Ungārija, Itālija, Rumānija, Slovākija, Somija un Horvātija). Šis Otrā pasaules kara posms sākās 1941. gada 22. jūnijā, kad Trešais reihs uzbruka PSRS, un beidzās 1945. gada 8. maijā, kad Vērmahts parakstīja kapitulācijas aktu.

Lielā Tēvijas kara piemiņas vieta pie Maskavas kremļa 2005. gadā

Tajā neieskaita Polijas kampaņu, Ziemas karu un Baltijas valstu okupāciju, kurās PSRS piedalījās kā Vācijas sabiedrotā. Arī Mandžūrijas operāciju 1945. gada augustā ar Mandžūrijas, Sahalīnas un Kuriļu salu okupāciju padomju historiogrāfijā neuzskata par Lielā Tēvijas kara sastāvdaļu.

Nosaukums Labot

Šis termins tika atvasināts no 1812. gada Tēvijas kara, kad Krievijas Impērija cīnījās pret Napoleonu. Pirmo reizi šo terminu lietoja Staļins, kad radio uzrunāja PSRS iedzīvotājus 1941. gada 3. jūlijā. Vēlāk laikrakstā “Pravda” šis termins parādījās atkārtoti. 1942. gadā tika nodibināts Tēvijas Kara ordenis, kurš arī nostiprināja šo terminu. Lielais Tēvijas karš PSRS tika uzsvērts kā cīņa starp divām ideoloģijām, kurā uzvarējusi PSRS paustā komunisma ideoloģija.

Pasaulē parasti šo Otrā pasaules kara posmu apzīmē ar terminu "Otrā pasaules kara Austrumu fronte". Vācu valodā ir sastopami arī jēdzieni “krievu kampaņa” (vācu: Russlandfeldzug) un “karagājiens uz austrumiem” (vācu: Ostfeldzug), tomēr parasti tiek lietots jēdziens "Karš pret Padomju Savienību" (vācu: Krieg gegen die Sowjetunion 1941–1945).

Skatīt arī Labot