Lidvāveres
Lidvāveres (Pteromyini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ciltīm , kas apvieno 43 sugas, kas iedalās 15 ģintīs un divās apakšciltīs: Glaucomyina un Pteromyina.[1] Lielākā no visām lidvāverēm ir vilnainā lidvāvere (Eupetaurus cinereus), mazākās ir pigmejlidvāveres (Petaurillus). Savvaļā lidvāveres dzīvo 6 gadus, tomēr nebrīvē tās var nodzīvot 10—15 gadus. Šī atšķirība veidojas tādēļ, ka savvaļā lidvāvere tiek atktīvi medīta. Lidvāveri medī čūskas, jenoti, pūces, zebiekstes, koijoti, dažādi plēsīgi putni un mājas kaķi.
| Lidvāveres Pteromyini (Brandt, 1855) | |
|---|---|
 Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Dzimta | Vāveres (Sciuridae) |
| Apakšdzimta | Parastās koku vāveres (Sciurinae) |
| Cilts | Lidvāveres (Pteromyini) |
 Lidvāveres Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Gandrīz visas lidvāveru cilts sugas sastopamas Āzijā, tikai trīs sugas mājo Ziemeļamerikā un Centrālamerikā.[2] Eiropā un arī Latvijā sastopama viena suga — lidvāvere (Pteromys volans), kas izplatīta arī Āzijas mērenās joslas ziemeļos.[3] Tā iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, 1. kategorijā.
Izskats
labot šo sadaļuLidvāvere ir krietni mazāka par parasto vāveri. Tās ķermeņa garums parasti ir 13—20 cm, svars 95—170 g. Ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām raksturīga ādas kroka. Ausis īsas, acis lielas un tumšas, kas raksturīgi nakts dzīvniekiem. Ķermenis un aste saplacināti. Apspalvojumā dominē pelēkie toņi. Pakaļkājas mazliet īsākas par priekškājām, pēdas salīdzinoši garas — līdz 5 cm.[4]
Lidvāveres lidojums
labot šo sadaļuNosaukums "lidvāvere" var maldināt un likt domāt, ka šīs vāveres varētu lidot, tomēr vāveres nelido, tās tikai planē. To ļauj darīt ādas kroka, kas savieno pakaļkājas ar priekškājām. Planējot no viena koka uz otru, tā spēj veikt arī dažādus akrobātiskus trikus: pagriezties, planēt pa apli vai spirāli un nolaisties tajā pašā vietā, no kuras startējusi. Lidvāvere spēj planēt pat 50 metru tālu. Kad lidvāvere neplanē, ādas kroka ir savilkta, tādējādi tā netraucē tai kāpelēt pa kokiem. Planēt lidvavāverei palīdz arī aste, kas palīdz bremzēt vai izlīdzināt lidojumu.[5]
Sistemātika
labot šo sadaļu
- Lidvāveru cilts (Pteromyini)
- apakšcilts: Glaucomyina
- ģints: Amerikas lidvāveres (Glaucomys)
- ģints: Āzijas lidvāveres (Hylopetes)
- ģints: Dienvidaustrumāzijas lidvāveres (Petinomys)
- ģints: Indonēzijas lidvāveres (Iomys)
- ģints: Kašmiras lidvāveres (Eoglaucomys)
- ģints: Pigmejlidvāveres (Petaurillus)
- apakšcilts: Pteromyina
- ģints: Dienvidķīnas lidvāveres (Trogopterus)
- ģints: Dūmakainās lidvāveres (Pteromyscus)
- ģints: Eirāzijas lidvāveres (Pteromys)
- ģints: Indijas lidvāveres (Biswamoyopterus)
- ģints: Melnās lidvāveres (Aeromys)
- ģints: Milzu lidvāveres (Petaurista)
- ģints: Spalvaino pēdu lidvāveres (Belomys)
- ģints: Vilnainās lidvāveres (Eupetaurus)
- ģints: Ziemeļķīnas lidvāveres (Aeretes)
- apakšcilts: Glaucomyina
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Thorington, R. W. Jr. and R. S. Hoffman. 2005. Family Sciuridae. Pp. 754-818 in Mammal Species of the World a Taxonomic and Geographic Reference. D. E. Wilson and D. M. Reeder eds. Johns Hopkins University Press, Baltimore.
- ↑ Biology and Conservation Status of Flying Squirrels (Pteromyini, Sciuridae, Rodentia)
- ↑ Latvijas Daba: Vāveru dzimta
- ↑ «Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 17. decembrī. Skatīts: 2009. gada 19. aprīlī.
- ↑ Apollo - Dzīve: Noslēpumainā ar apmetni[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Klasifikācija
- Dažādu lidvāveru foto
- RīgasZoo: Lidvāvere
- Iespējams, Latvijā izzudusi pēdējā lidvāvere
- Latvijas Dabas muzeja “Gada dzīvnieks 2006” – lidvāvere!