Latvijas turki
Latvijas turki (turku: Letonya Türkleri) ir Latvijā dzīvojošie turki, viena no skaitliski nelielākajām Latvijas mazākumtautībām.[1] Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā 2010. gada 1. jūlijā starp iedzīvotājiem bija 142 turki (no tiem 13 Latvijas pilsoņi un 4 Latvijas nepilsoņi).[2]
Vēsture
labot šo sadaļuPirmie 100 turku patstāvīgie iedzīvotāji Latvijā nokļuvuši 1877. gada ziemā, kad tie atvesti uz Cēsīm un Līvānu novadu kā karagūstekņi pēc Krievijas Impērijas uzvaras kaujā pie Pļevnas krievu—turku karā (1877—1878). Šā notikuma sakarā Līvānu novada Turku pagasts ieguvis savu tagadējo nosaukumu. Cēsīs nomitinātie 26 turki miruši nepiemēroto laikapstākļu un dažādu slimību ietekmē, bet pārējie ar laiku atbrīvoti un turpinājuši dzīvot pilsētā. Vietējiem iedzīvotājiem esot iegaršojusies turku ceptā maize, tādēļ Cēsīs, Rīgas ielā 22 turki atvēruši ceptuvi.[3][4]
Turku kapi
labot šo sadaļuCēsis
labot šo sadaļuCēsīs esošie turku kapi (turku: Türk Erlerin Mezarlığı) atzīti par vienu no 100 neparastākajiem kultūras mantojumiem Latvijā. 1937. gadā atklāts pēc Turcijas konsula iniciatīvas turku kapu ansamblis. Kapus projektējis Kārlis Dzirkalis.[5] 2004./2005. gadā kapu ansamblis rekonstruēts par Turcijas vēstniecības piešķirtajiem līdzekļiem.[6][3]
Citur Latvijā
labot šo sadaļuPar turku kapiem Latvijā tiek sauktas šādas apbedījuma vietas:
- Dunsku senkapi (Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Dunskos),[7][8]
- Škutānu senkapi (Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Škutānos),[9][10]
- Lejas Romuļu senkapi (Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Lejas Romuļos),[11][12]
- Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Katoļniekos, Dridza ezera Z krastā),[13][14]
- Krieviņu viduslaiku kapsēta (Smiltenes novads, Raunas pagasts, pie Krieviņiem (bij. Krieviņkrogs)),[15][16]
- Klabauču senkapi (Krāslavas novads, Asūnes pagasts, Klabaučos),[17][18]
- Pūricu senkapi II (Cēsu novads, Straupes pagasts, pie Pūricām),[19][20]
- Teņņu viduslaiku kapsēta (Cēsu novads, Raiskuma pagasts, pie Jaunteņņiem).[21][22]
Saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Atsevišķi dati par turku tautības iedzīvotājiem Centrālās statistikas pārvaldes interneta lapā nav pieejami. "Citas" tautības veido 2% no visiem iedzīvotājiem 2009. gadā. Skatīt CSP tabulas nodaļā Iedzīvotāji Arhivēts 2012. gada 8. jūlijā, at Archive.is
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 3. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 Cēsīs atjauno turku kapus[novecojusi saite], Google kešatmiņa: Diena.lv, autors: Gundega Matveja
- ↑ Līvānu novada teritorija Arhivēts 2009. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē.: Līvānu novada domes informatīvais resurss
- ↑ Cēsīs septembrī notiks Turcijas dienas[novecojusi saite]: ELAP Vidzemes Ziņu portāls, Jana Velvele.
- ↑ Neparastais Turcijas mantojums Cēsīs: Tours.lv - Latvijas tūrisma vortāls.
- ↑ Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
- ↑ Dunsku senkapi (Mēra kapi, Turku kapi): Mantojums.lv
- ↑ Turku kapi, Kara kapi Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
- ↑ Škutānu senkapi (Turku kapi, Kara kapi): Mantojums.lv
- ↑ Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns, Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
- ↑ Lejas Romuļu senkapi (Kapu kalns, Turku kapi): Mantojums.lv
- ↑ Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
- ↑ Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne: Mantojums.lv
- ↑ Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
- ↑ Krieviņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi): Mantojums.lv
- ↑ Klabauču senkapi (Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
- ↑ Klabauču senkapi (Turku kapi): Mantojums.lv
- ↑ Pūricu senkapi I (Kapu kalns,Lībiešu kapi), II (Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
- ↑ Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi): mantojums.lv
- ↑ Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) Arhivēts 2012. gada 20. novembrī, Wayback Machine vietnē.: Ceļteka.lv
- ↑ Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi): Mantojums.lv