Latvijas nemateriālais kultūras mantojums

Latvijas nemateriālais kultūras mantojums (NKM) ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītie priekšmeti un kultūrtelpa, ko tās iedzīvotāji vai to daļa atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, iedzīvotāji nemitīgi rada no jauna mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido identitātes un pēctecības izjūtu.^[1]

Vēsture

Ideja par NKM guva likumīgu pamatu 2016. gada 1. decembrī, kad Latvijā stājās spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likums.^[2] Kopš 2017. gada tiek veidots Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts.

Saskaņā ar likumu tika izveidota konsultatīva Nemateriālā kultūras mantojuma padome, bet īstenot valsts politiku NKM lietās tika uzdots Latvijas Nacionālajam kultūras centram.^[2]

Latvijas NKM sarakstā iekļautas arī divas vērtības, kas ir iekļautas UNESCO starptautiskajos sarakstos — Baltijas Dziesmu un Deju svētku tradīcija un simbolisms, un suitu kultūrtelpa.^[1]

Iekļautā mantojuma saraksts^[3]

UNESCO

Baltijas Dziesmu un Deju svētki
Suitu kultūrtelpa

2017

Ziemeļlatgales psalmu dziedāšana
Ziemeļlatgales dziedāšana pusbalsī
Latgales rāmja bundziņu spēle
Vidzemes ieviņu tipa ermoņiku spēle un gatavošana
Siguldas spieķis
Vaboles un Līksnas pagastu mirušo ofīcijas lūgšanas izpilde

2018

Pēterburgas ermoņiku spēle
Caurspēlējamās cītaras spēle
Gaujas plostnieki
Knipelēšanas prasme
Ziemeļvidzemes dubultauduma šatiera segu aušana
Lībiešu kultūrtelpa
Upītes kultūrtelpa
Rucavas kultūrtelpa

2019

Andrupenes un Šķaunes pagastu maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem
Carnikavas nēģu ķeršana un apstrāde
Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju kāzu rituāls

2020

Ziemeļlatgales maija dziedājumi pie ciemu krustiem
Mazsalacas rakstainu dubultcimdu darināšana
Līvānu stikla pūšana
Dūru cītaras būvēšana un spēle
Aušanas prasme Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs

2021

Latviešu etnogrāfisko cimdu adīšana
Stirnienes tradicionālie psalmu un bēru dziedājumi
Kāršu spēle zolīte
Jelgavas puzuru darināšana
Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci
Rīgas danču tradīcija

2022

Siguldas novada jostiņsegu aušana rakstainā audu ripsa tehnikā
Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšana^[4]
Nīcas kultūrtelpa
Vidzemes lībiskā kultūrtelpa

2023

Bārtas kultūrtelpa
Sēņu vākšana un izmantošana
Ziemeļlatgales celu jostiņu aušanas tradīcija
Piebalgas kultūrtelpa

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Nemateriālais kultūras mantojums | Latvijas Nacionālais kultūras centrs». www.lnkc.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.
↑ ^2,0 ^2,1 «Nemateriālā kultūras mantojuma likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.
↑ «NKM saraksts – Nematerialakultura.lv» (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.
↑ Elvita Ruka. «Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija». Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 2022. Skatīts: 2023-12-28.

Ārējās saites

nematerialakultura.lv

Šis ar kultūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[:0-1] 1,0 ^1,1 «Nemateriālais kultūras mantojums | Latvijas Nacionālais kultūras centrs». www.lnkc.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.

[:1-2] 2,0 ^2,1 «Nemateriālā kultūras mantojuma likums». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.

[3] «NKM saraksts – Nematerialakultura.lv» (latviešu). Skatīts: 2023-12-22.

[4] Elvita Ruka. «Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija». Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 2022. Skatīts: 2023-12-28.

[1]

[2]

[3]

[4]