Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi

Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi ir kristīgās ticības simboli un sakrālās mākslas objekti, kas atrodas Latgalē visbiežāk ceļu malās vai krustcelēs.

Krucifikss

1887. gadā Latgales Gutu sādžas „Kapiņos” celta katoļu ceļmalas kapela ar krucifiksu, kas 1990. gadā pārcelta uz Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeju.

Izcelsme

Krucifiksi Latgales ciemos un ceļmalās parādījās 18. gadsimta beigās, bet izplatījās 19. gadsimtā, īpaši tā otrajā pusē. To izcelsme balstījās uz vēsturisku pamatojumu, kura cēloņi bija pāvesta Pija VII 1815. gadā izteiktais vēlējums sekmēt Jaunavas Marijas godināšanu maijā, apveltot šos dievkalpojumus ar lielām atlaidām, kā arī sociāli politiskajiem apstākļiem, kad pēc iekļaušanas Krievijas Impērijā notika pārkrievošana, dažādi ierobežojumi katoļu Baznīcai un dzimtās valodas lietošanas un drukas aizliegums.

Šajā laikā Latgalē tika likvidēti klosteri, aizliegtas reliģiskas organizācijas, baznīcas procesijas, katehizācija, tika slēgtas vairākas baznīcas, kapelas un kapličas, no kurām daudzas tika nodotas pareizticīgo valdījumā. Ticīgā tauta, meklējot risinājumu radušajā situācijā, ar garīdznieku atbalstu nolēma pārcelt pulcēšanos un dievlūgšanu ārpus baznīcām, veidojot jaunas garīgās darbības formas, kas izrādījās tuvas latviešu mentalitātei, jo latviešu senči jau izsenis savus dievus pielūdza dabā pie kokiem. Garīdznieki, tajā laikā galvenokārt poļi, izmantojot Viduseiropas pieredzi, kur krucifiksi atradās brīvā dabā, sāka no Polijas pārvest brīvdabas krucifiksa detaļas, kas Latgalē ar vietējo meistaru palīdzību tika samontētas konkrētajās vietās, izveidojot arī krucifiksiem nojumes vai jumtiņus. Vēlāk pakāpeniski krucifiksus sāka izgatavot vietējie koktēlnieki.

Funkcijas

Krucifiksi ir katoliskās zemes tēlaini simboli, kas rotā lauku ainavu. Tie apzīmē vietu, pie kuras var lūgties jebkurā laikā. Īpaši tuvējo vietu ļaudis šeit pulcējas maija vakaros, lai dziedātu slavas dziesmas Dievmātei un skaitītu lūgšanas. Tā kā tā bija un daudzās vietās ir arī mūsdienās pulcēšanās vieta, bez reliģiska satura darbībām notiek arī pārrunāti jaunākie notikumi, apspriesti darba jautājumi un citi. Krucifiksu veidošana sekmēja Latgales koktēlnieku darbības aktivizēšanos un jaunu mākslas darbu veidošanu.

Novietojums

Katrā Latgales ciemā jeb sādžā atradās vismaz viens vai pat divi krucifiksi, kas bija kā civēku vienotāji un kopā saucēji. Krucifiksu veidošanai attīstoties, radās krucifiksi, kas bija paredzēti novietošanai dažādās vietās kā, piemēram, ciema, atsevišķu privātmāju, ceļa, ceļa krustojumu, kā arī kapsētu krucifiksi un krucifiksi pie baznīcām.

Krucifiksu novietošana ainavā notiek pēc likumsakarības, kas balstās, ievērojot cilvēka uzvedības likumsakarības. Ja krucifiksu paredzēts novietot pie ceļa, tad tā frontālā jeb priekšējā puse ir orientēta pret ceļu, savukārt, ja to novieto pie privātmājas, tiek orientēts pret dzīvojamo māju jeb pagalmu. Kopīgais ciema jeb sādžas krucifikss tiek novietots galvenā — caur ciemu ejoša ceļa malā.

Krucifiksi parasti tiek novietoti pie kokiem — ozoliem, kļavām, ošiem, retāk bērziem. Ja tas nav iespējams, ap krucifiksu apstāda ceriņus vai citus dekoratīvos kokus vai krūmus. Krucifikss tiek greznots, iestādot arī puķes.

Tipi

Krucifiksi atkarībā no to formas un stilistikas ir dažādi, tāpēc tie ir atsevišķi izdalāmi:

• Ekspresīvi stilizētie — Ludzas rajona Migliniekos, Balvu rajona Cūkusalā, arī atsevišķās vietās Rēzeknes rajonā;
• Statiski stilizētie — Rēzeknes rajonā;
• Poliskie, barokālie — Balvu un Rēzeknes rajonos;
• Primitīvi saīsinātie — Preiļu, Daugavpils un Krāslavas rajonos;
• Plastiski līdzsvarotie — Balvu, Ludzas un Rēzeknes rajonos;
• Plastiski ilustratīvie — Ludzas un Rēzeknes rajonos;
• Individualizētie — Antona Gleizda 20. gadsimta sākuma veidojumi;
• Izstiepti primitīvie — 18.—19. gadsimta, Balvu, Krāslavas un Rēzeknes rajonos;
• Izstiepti naturālie — 19. gadsimta beigas—20. gadsimta sākums, Balvu, Rēzeknes un Ludzas rajonos, Antona Kivkucāna darbi.

Zināmākie krucifiksu tēlnieki

Pie atpazīstāmākajiem krucifiksu tēlniekiem ir minami: Nautrānu pagasta Jānis Cibuļskis jeb Kopču Jānis, Jezups Krivmaižs no Krimaižiem, Jānis Šembelis, Jānis Litavnieks, bijušā Preiļu rajona koktēlnieki Pēteris Kozuļkaža, vectēvs Bogdans, Jānis Kļavinskis. Minami arī Antons Rancāns, Antons Gleizds, Antons Kivkucāns (Balvu rajons).

Izmantotā literatūra

• Zeile, Pēteris. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2006. 745 lpp.

Ārējās saites

• Virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija
• Antona Rancāna krucifiksu kolekcija^{[novecojusi saite]}