Ceriņi (Syringa) ir olīvu dzimtas ģints, kura apvieno 12 krūmu sugas. To dabiskais izplatības areāls ir Vecās pasaules tropu un siltās zemes. Tie tiek plaši kultivēti kā krāšņumaugi. Ziedu krāsa var būt dažāda — lillā, violeti, zili, balti, sārti, dzelteni un arī daudzkrāsaini.

Ceriņi
Syringa vulgaris ziedi
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
KārtaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaOlīvu dzimta (Oleaceae)
CiltsOlīvu cilts (Oleeae)
ĢintsCeriņi (Syringa)
Sinonīmi
  • Lilac
  • Liliacum
  • Busbeckia
  • Ligustrina
Izcelsmes vieta
Persija, Dienvidaustrumeiropa
Ceriņi Vikikrātuvē

Ceriņi ir lapu koks un atkarībā no variācijas augstumā var stiepties līdz pat 2,5-5 metriem, platumā no 1,6 līdz 3 metriem. Ovāla vai sirdsveida formas lapas ir aptuveni 5-12 cm garas un iekrāsojas tumši zaļā, kā arī nedaudz zilganzaļā krāsā. Iespējamas arī dažādas pildīto ceriņziedu variācijas. No apputekšņotajiem ziediņiem attīstās brūni, kapsulveidīgi augļi.[1]

Uzskata, ka ceriņus kā košumkrūmus Eiropā ieveda no Persijas, to nosaukums cēlies no persiešu valodas vārda "zilgans" (نیلک, "nilak"). Sākotnēji tas 16. gadsimtā no Osmaņu impērijas izplatījās Austrijā, tad kļuva populārs Francijas galvaspilsētā Parīzē (franču: lilac).

Ārējās saites

labot šo sadaļu