Pāvests Pijs VII (latīņu: Pius VII, dzimis 1742. gada 14. augustā, miris 1823. gada 20. augustā), īstajā vārdā Barnaba Nikolo Marija Luidži Kjaramonti (Barnaba Niccolò Maria Luigi Chiaramonti), bija Romas Katoļu baznīcas priesteris un Romas pāvests no 1800. gada 14. marta līdz savai nāvei.

Pijs VII
Pius VII
252. Romas pāvests
Amatā
1800. gada 14. marts — 1823. gada 20. augusts
Priekštecis Pijs VI
Pēctecis Leons XII

Dzimšanas dati 1742. gada 14. augustā
Čezēna, Pāvesta valstis
Miršanas dati 1823. gada 20. augustā (81 gada vecumā)
Roma, Pāvesta valstis

1756. gadā, 16 gadu vecumā, Kjaramonti pievienojās Benediktiešu ordenim. 1765. gadā kļuva par priesteri. 1782. gadā pāvests Pijs VI viņu iecēla Tivoli bīskapa amatā, bet vēlāk kļuva par Imolas bīskapu. 1785. gadā pāvests Pijs VI Kjaramonti iecēla jau kardināla amatā. 1800. gada 14. martā viņš kļuva par Romas pāvestu un pieņēma vārdu Pijs VII. 1804. gadā viņš Parīzē kronēja Napoleonu Bonapartu par Francijas imperatoru.

Ārējās saites labot šo sadaļu