Kecalitctli

Kecalitctli (no acteku: Quetzalitztli — 'kecala putna zaļās spalvas'; vācu: Quetzalfeder-Edelgestein vai Quetzalobsidian) ir puscaurspīdīgs-caurspīdīgs un smaragdzaļs jašmas paveids no Gvatemalas, vērtīgs seno acteku kultūras dārgakmens. Raksturīgo akmens krāsu rada hromu saturoša muskovīta ieslēgumi.

Akmens ir minēts acteku kultūras pētnieka — franciskāņu misionāra Bernardino de Saaguna 16. gadsimta beigās sarakstītajā darbā "Vispārēja informācija par lietām Jaunspānijā" (Historia general de las cosas de Nueva Espana). Sāguna acteku informatori stāsta, ka actekiem ir pieci vērtīgi dārgakmeņi:

Kecalitctli (Quetzalitztli) — smaragdzaļa jašma;
Kecalčalčivitls (Quetzalchalchihuitl) — smalkgraudains zaļš žadeīts;
Čalčivitls (Chalchiuitl) — neidentificēts zaļš akmens;
Ksivitls (Xihuitl) — tirkīzs;
Teuksiudžtls (Teuxiujtl) — augstas kvalitātes tirkīzs.

Raksturīgi, ka konkistadori, pieprasot vērtslietas, sagaidīja, ka indiāņi nesīs dārgmetālus, bet tā vietā saņēma zaļus akmeņus, kurus acteki (un citas indiāņu kultūras) vērtēja augstāk nekā zeltu.

Par kecalitctli Saaguns raksta: "...akmens ir caurspīdīgs un blīvs kā obsidiāns. Tas ir vērtīgs, cienīts, dārgs; to ir vērts godināt; to ir vērts rūpīgi glabāt; tas ir iekārots, skaudības vērts..."

Acteku rīcībā nebija metālu, ar kuru apstrādāt šo salīdzinoši cieto akmeni. Tomēr ar citu cietu akmeņu, bambusa, ūdens un smilšu palīdzību acteki prata izgatavot lieliskus mākslas priekšmetus, kurus nereti atrod arheoloģiskajos izrakumos.