Jašma

Jašma (no turku: jaşim, kas savukārt no persiešu: یشپ (jašp) — 'plankumainais akmens') ir necaurspīdīgs kvarca kriptokristāliskais paveids, kuru dažādi piejaukumi (līdz 20% no satura) iekrāso dažādās krāsās. Visbiežāk sastopama koši sarkana, dzeltena vai brūna jašma, taču tā var būt arī zaļa vai melna. Akmens lūzums — līdzens, gluds, un labi pakļaujas pulēšanai.

Ap 2,5 cm garš pulēts jašmas olis

Jašma ir tuvu radniecīga citam kvarca paveidam — halcedonam, taču atšķirībā no tā nav šķiedraina.

Jašmas krāsojums nav vienmērīgs — tā var būt smalki slāņota, tai cauri var vīties dendrīti. Pēc veidošanās jašma var plaisāt un pārbīdīties un tad atkal sacementēties, radot izteiksmīgu rakstu. Jašmu iekrāso dažādi metālu oksīdi un hidroksīdi — krāsu zemes, dzelzs, mangāna oksīdi.

No jašmas izgatavo vāzes, zīmogus, tabakdozes, rotaslietas. Lielākais pasaules dārgakmens ir jašmas gabals no Botsvānas, kurš sākotnēji svēra 800 kg. Tagad no tā ir izgatavota 224 kg smaga lode ar diametru — 54 cm, kura atrodas Vācijā, dārgakmeņu muzejā Idārā-Oberšteinā.

Atradnes

Jašma ir izplatīts akmens, taču daži skaistāki paveidi atrodami šādās valstīs:

• Austrija — Tirole, joslains
• Ēģipte — Nīlā, jo sevišķi tuvāk Kairai. Brūni dzeltena līdz ķieģeļsarkana, bieži smalki slāņota.
• Francija — Korsika, joslains
• Indija — "zebras jašma" — tumši brūna ar gaišbrūnām joslām, satur pārakmeņojumus;
• Itālija — Sicīlija, joslains
• Krievija — Altajs, Urāli, Sibīrija, joslains, ar pelēkām, zaļām, dzeltenām, sarkanām, brūnām joslām.
• Vācija — Idāra - Oberšteina, sarkana.