Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812. gadā īslaicīgi pastāvošs teritoriāls veidojums Napoleona armijas okupētās Kurzemes, Zemgales un Sēlijas teritorijā.

Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis ar Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū.

Izveidošanas apstākļi

Pēc Lietuvas lielkņazistes teritorijas ieņemšanas 1812. gada 19. jūnijā tika nodibināta Lietuvas Lielkņazistes pagaidu valdība (poļu: Komisja Rządu Tymczasowego Wielkiego Księstwa Litewskiego), bet pati lielkņaziste atjaunota netika. Francijas imperators Napoleons 1812. gada 9. jūlijā Viļņā paziņoja, ka vēlas atjaunot Kurzemes hercogisti un Livonijas hercogisti. 18. jūlijā maršala Žaka Makdonalda komandētais franču armijas 10. korpuss ieņēma Bauskas pilsētu, 19. jūlijā krievu karaspēku sakāva kaujā pie Iecavas. 20. jūlijā Kurzemes guberņas gubernatora Frīdriha fon Zīversa administrācija atstāja Jelgavu. Par spīti latviešu zemnieku cerībām, dzimtbūšana tomēr netika atcelta un viņiem tika paziņots, "ka visa būšana šinī zemē paliek kā bijusi, kamēr cita augsta pavēlēšana taps dota".

Civilpārvaldes organizēšana

1. augustā Kurzeme un Zemgale tika atdalītas no Krievijas. Bijušajai Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijai tika pievienots Piltenes apgabals. Par Jelgavas un Sēlpils apgabala intendantu tika iecelts Žils de Šamboduēns (de Chambaudoin), bet par Kuldīgas, Tukuma un Piltenes intendantu — Šarls de Montiņī (de Montigni). 1. augustā tika izdoti pagaidu noteikumi par veidojamās Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes iekārtu. Hercogistes valdības priekšgalā bija grāfs Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, kuram bija divi padomnieki (Šepings un Rīdigers), asesors Holtejs, sekretārs Šulcs. Hercogistes prokurors bija G. fon Engelharts. 26. augustā ar hercoga Basano rīkojuma nodibināja franču konsulātus Jelgavā un Liepājā. 8. oktobrī par Kurzemes ģenerālgubernatoru tika iecelts ģenerālis Kampredons (Campredon).

Pastāvēšanas beigas

29. novembrī maršals Makdonalds saņēma ziņu par Napoleona galveno spēku atkāpšanos un pavēlēja karaspēkam atkāpties no Kurzemes. Makdonalda štābs tolaik atradās Staļģenē, viņš pats prom devās 5. decembrī. 7. decembrī Jelgavu pameta franču iecelti ierēdņi. 1812. gada 20. decembrī Napoleona armija atstāja Kurzemi.

Atsauces

• Kurzemes franču okupācija. Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējums, 19127-19131 sleja. Rīga, 1933.-34.
• Arveds Švābe. Latvijas vēsture. Upsāla, 1958.