Kurmenes katoļu baznīca
Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Bauskas novada Kurmenes pagasta centrā Kurmenē. Šobrīd prāvests Kurmenes Svētā Pētera draudzē ir Andrejs Mediņš.[2]
| Kurmenes baznīca | |
|---|---|
_-_panoramio.jpg) Kurmenes katoļu baznīca | |
  Kurmenes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija,Bauskas novads, Kurmenes pagasts, Kurmene |
| Koordinātas | 56°25′02″N 24°50′0″E / 56.41722°N 24.83333°EKoordinātas: 56°25′02″N 24°50′0″E / 56.41722°N 24.83333°E |
| Piederība konfesijai | Romas Katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1870 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | Andrejs Mediņš |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | klasicisms |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1870. gadā |
| Specifikācija | |
| Garums | 24,5 m |
| Platums | 18,5 m |
| Būvmateriāli | ķieģeļi, dolomīts |
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnēji Kurmenē bijusi grāfa Antona Komarovska 1820. gadā būvēta koka kapela, veltīta Svētajam Antonijam, kas atradusies Skaistkalnes baznīcas pakļautībā. Tāpēc dievkalpojumus šeit turējuši Skaistkalnes priesteri. Kapela atradusies Kurmenes muižas parkā. Kapelu 1845. gadā un 1851. gadā apmeklējuši bīskapi Civinskis un Volnovičs, par ko kapelas sienas pielika piemiņas plāksnes.
Pašreizējo mūra baznīcu vecās koka kapelas vietā uzbūvēja grāfs Pēteris Komarovskis 1870. gadā un nosauca par godu Svētajam Pēterim.[3] Tā sākotnēji celta kā Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta pamatā Komarovsku ģimenei un muižas ļaudīm. Pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P. Komarovska ierosinājuma 1919. gadā dievnams tika nodots draudzes vajadzībām, kad šeit tika nodibināta katoļu draudze.[4]
Eksterjers
labot šo sadaļuBaznīca ir ķieģeļu un dolomīta akmeņu mūra celtne, celta klasicisma stilā. Tā ir 24,5 metrus gara, 18,5 metrus plata un 8 metrus augsta ēka ar dakstiņu jumtu un diviem vidēji augstiem ar skārdu segtiem torņiem, kuros ir vaļēji logi. Vienā no torņiem ir 16 pudus smags zvans. Starp torņiem virs zelmeņa uzstādīta koka Svētā Pētera skulptūra, ko 1930. gadā no ozola darinājis "Kraukļu purva" kokgriezējs Zālītis. No ārpuses ēka apmesta un krāsota. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnama abos sānos ir 10 logi, altāra pusē divi logi. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz vienu metru biezs un pusotru metru augsts dolomīta akmeņu žogs ar dakstiņu jumtu.[5] Koka vārti ir no gala un sakristejas.
2017. gadā baznīcai uzlikts jauns skārda jumta segums. 2022. gadā Kurmenes katoļu baznīcas ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.[6] 2019.—2020. gadā arī veikti baznīcas interjera atjaunošanas un remonta darbi.
Interjers
labot šo sadaļuTā ir triju navu telpa ar cementa flīžu grīdu un koka apmestiem griestiem. Vidējā navā griesti veidoti velvē, bet sānu navās līmeniski. Kora telpas ar ērģelēm, zem tām priekštelpa, no kuras ir ieejas torņa daļā uz kora telpu un noliktavu. Griestus balsta divi četrstūraini mūra pīlāri, katrā pusē pa vienam. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Tā abās pusēs ir sakristejas, virs kurām ir ložas, kur agrāk sēdējušas baznīcas dibinātāju ģimenes. Kreisās puses sakristejā ir kāpnes, kas ved uz kanceli. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tas ir ar četriem pīlāriem, pa diviem katrā pusē, starp kuriem ir krucifikss ar Pestītāja tēlu. Sānu altāriem ir divi pīlāri un tie ir bagātīgi rotāti kokgriezumiem. Labajā pusē ir Svētā Antona altāris ar svētā gleznu, bet kreisajā pusē — Svētā Pētera altāris ar viņa gleznu. Aplūkojami ir divi konfesionāli, kristību galds, kvadrātveidīga kancele un divas lustras.
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpoja paulīniešu tēvi no Skaistkalnes baznīcas.[1] Par patstāvīgu draudzi kļuva 1919. gada 1. janvārī ar savu prāvestu. Draudzei piederīgi ir Romas katoļi, kas dzīvo Kurmenes pagastā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek vienu reizi nedēļā un svētku dienās. Draudzes lielākie svētki ir Svēto Pētera un Pāvila svētki un Otrās Lieldienas. Draudzei ir sešas kapsētas — Kurmenes, Cepurnieku, Verpeļu, Sietiņu, Mūrmuižas un Kankaļu kapsēta.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Andrejs Mediņš katolis.lv
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 274.lpp.
- ↑ Kurmenes pagasta vēsture Arhivēts 2012. gada 5. novembrī, Wayback Machine vietnē. www.vecumnieki.lv
- ↑ «Vecumnieki.lv: Kurmenes katoļu baznīca». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 7. decembrī.
- ↑ https://mantojums.lv/cultural-objects/9376
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Kurmenes katoļu baznīca un muižas parks www.tourism.bauska.lv
- Kurmenes katoļu baznīca www.vietas.lv
- Kurmenes katoļu baznīca www.zudusilatvija.lv
- Kurmenes katoļu baznīca www.kurdoties.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
- Kurmenes pagasta vēsture Arhivēts 2012. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. www.vecumnieki.lv