Kupišķi (lietuviešu: Kupiškis) ir pilsēta un pašvaldības centrs ziemeļaustrumu Lietuvā Levuo un Kupas upju krastos. Pilsētas vārds ir cēlies no Kupas upes nosaukuma.

Kupišķi
Pilsēta
Kupiškis
Kupišķu centra skats
Kupišķu centra skats
Karogs: Kupišķi
Karogs
Ģerbonis: Kupišķi
Ģerbonis
Kupišķi (Lietuva)
Kupišķi
Kupišķi
Koordinātas: 55°50′20″N 24°58′20″E / 55.83889°N 24.97222°E / 55.83889; 24.97222Koordinātas: 55°50′20″N 24°58′20″E / 55.83889°N 24.97222°E / 55.83889; 24.97222
Valsts Valsts karogs: Lietuva Lietuva
Pirmo reizi minēta 1480. gadā
Pilsētas tiesības no 1791. gada
Citi
nosaukumi
jidišā: Kupishok
poļu: Kupiszki
Platība
 • Kopējā 7 km2
Augstums 101 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 6 178
 • blīvums 878,9/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LT-40001
Mājaslapa www.kupiskis.lt
Kupišķi Vikikrātuvē

Kupišķi atrodas vēsturiskās Sēlijas zemes dienvidu daļā.[2] 13.—15. gadsimtā tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju. Kupišķi rakstos minēti 1529. gadā kā Sigismunda I Vecā īpašums. 1616. gadā tika uzcelta pirmā baznīca. Pilsētas attīstību labvēlīgi ietekmēja Daugavpils - Šauļu - Liepājas dzelzceļa izbūve.

Pilsētas daļas

labot šo sadaļu

Pilsēta iedalās sešās daļās:

  • Centrs (arī Vecpilsēta) — atrodas pilsētas vecākās ēkas, pilsētas dome, sanitārās un komunālās ēkas, bibliotēka, baznīca, ģimnāzija, daudzdzīvokļu nami un savrupmājas
  • Krantine — pilsētas daļa, kurā atrodas 4-5-stāvīgi daudzdzīvokļu nami, lielveikali, bērnudārzs, pamatskola
  • Kraštieči — 2-6-stāvīgi daudzdzīvokļu nami, atrodas lielveikali un bērnudārzs
  • Račupēni — rajonā atrodas savrupmājas, vidusskola, biznesa un tehnoloģiju skola, autoosta
  • Zunte — rajonā atrodas savrupmājas
  • Pramonine (arī Rūpniecības rajons) — atrodas rūpnīcas, noliktavas, stacija.

Kupisķu pievārtē, Terpeiķu ciemā, dzimis diska metējs Virgīlijs Alekna (Virgilijus Alekna, 1972).

Iedzīvotāju skaits

labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.
1765760
18225 809
18331 032
1839759
18422 715
18603 200
18651 617
18923 752
1897*3 742
GadsIedz.
19062 000
1923*2 672
19352 924
19382 830
19393 296
19564 127
1959*4 127
1970*4 787
19745 300
GadsIedz.
19766 000
1979*6 307
1989*8 766
19909 101
20009 715
2001*8 451
20068 170
20097 951
20107 969

* - tautas skaitīšanas dati

Sadarbības pilsētas

labot šo sadaļu
  1. Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
  2. Jānis Stradiņš. Sēlijas problēma cauri laikiem un cilvēkiem no krājuma Latvijas zemju robežas 1000 gados. Rīgaː Latvijas Vēstures institūts. 1999. — 271.–282. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu