Ukrainas pārkrievošana (ukraiņu: русифікація, зросійщення vai москалізація України) bija Krievijas Impērijas, PSRS un Krievijas Federācijas (pašlaik okupētajās teritorijās) varasiestāžu veikto pasākumu kopums Krievu valodas un kultūras nostiprināšanai, izskaužot ukraiņu valodu un kultūru. Šādu pasākumu īstenošanu uzskata par ceļu uz ukraiņu etnocīdu.

Krievijas Impērijas Iekšlietu ministra Pjotra Valujeva 1863. gadā izdots apkārtraksts, kurā paziņots, ka ukraiņu valoda "nekad nav pastāvējusi, nepastāv un nedrīkst pastāvēt"

Krievijas Impērijā pārkrievošana notika līdz ar visu pārējo tās tautu pārkrievošanu. Pēc 1917. gada revolūcijas Ukrainas Tautas Republika un Ukrainas PSR notika kultūras atkrieviskošana. Staļinisma laikā tā sauktā "iesakņošanās" (коренизация) politika tika pārtraukta un ieviesta obligāta krievu valodas apguve, tomēr Ukrainas PSR ukraiņu valoda saglabāja savu nozīmi, jo krievu kultūras pārākums lielākā mērā tika nostiprināts tikai politikas un ideoloģijas līmenī, galvenokārt pēc Otrā pasaules kara. Pēc staļinisma nosodījuma, sākot no 20. gadsimta 60. gadu sākuma, tika uzsākts asas pārkrievošanas kurss, lai veidotu vienotu padomju tautu. Šādas politikas pārmaiņas bija raksturīgas ne tikai Ukrainai, bet arī, piemēram, Baltkrievijai.

Pēc Krievijas iebrukuma sākuma Krievija okupētajās teritorijās atsāka piespiedu pārkrievošanas politiku. Hersonas apgabala Krievijas okupācijas zonā no 2022. gada 1. septembra visās skolās mācības notiek tikai krievu valodā, bet ukraiņu valoda tiek pasniegta "vai nu kā dzimtās valodas stundas, vai kā speciāls kurss". Saskaņā ar pēdējās Visukrainas tautas skaitīšanas datiem Hersonas apgabalā 2001. gadā 73,2 % respondentu norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir ukraiņu, bet 24,9 % — krievu. Pēc apgabalu aneksijas tika arī paziņots par tajā esošo pilsētu, ielu un laukumu pārdēvēšanu.

Zaporižjas apgabala krievu okupētajos rajonos no 2023. mācību gada tika atcelta obligātā ukraiņu valodas apguve.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu