Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1768—1774) bija Krievijas Impērijas paplašināšanās beigu posms, kurā tā iekaroja Čerkesiju, Osmaņu impērijas sastāvā esošo Jedisanu un Osmaņu impērijas vasaļvalsti Krimas hanisti.
| Krievu—turku karš 1768—1774 | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Krievu—turku kari | |||||||||
 Stefano Torelli 1772. gada glezna „Katrīnas II uzvara pār turkiem” | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
 Krievijas Impērija |
.svg){kind=small} Osmaņu impērija.svg){kind=icon} Krimas haniste Čerkesija | ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
|
Katrīna II Grigorijs Potjomkins Aleksandrs Suvorovs |
 Mustafa IIIAbdulhamids I | ||||||||
| Spēks | |||||||||
|
125 000 |
200 000 | ||||||||
Priekšvēsture
labot šo sadaļuKarš bija turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts iekšējām nesaskaņām starp augstmaņiem un karali Staņislavu II. Karalis bija Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts un viņa vara lielā mērā balstījās uz Krievijas Impērijas armijas atbalstu.
Norise
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Poļu Ložas konfederācijas karaspēka vajāti, Krievijas Impērijas armijas sastāvā esošie kazaki iebruka Osmaņu impērijas teritorijā esošajā Baltā. Osmaņu valdība kazakus vainoja tās padoto slepkavībās, bet Krievija Impērija šos apvainojumus noraidīja, tādēļ sultāns Mustafa III 1768. gada 25. septembrī Krievijai pieteica karu. Turki ar poļu opozicionāriem (Ložas konfederāciju) izveidoja savienību, bet Krievijas Impērijas pusē nostājās Lielbritānija, kas Krievijas Impērijas flotei sniedza savu jūras spēku speciālistu palīdzību.
Latvijā dzimušais ģenerālis Magnus Johans fon Bergs komandēja Krievijas Impērijas armijas korpusu Krimas frontē un uzvarēja 1772. gadā kaujā pie Kefas, tāpēc 1773. gadā viņu paaugstināja par vadošo ģenerāli (general-en-chef).[1]
Karavadoņi
labot šo sadaļu
Atsauces
labot šo sadaļu | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |