Magnuss Johans fon Bergs

(Pāradresēts no Magnus Johans fon Bergs)

Magnuss Johans fon Bergs (vācu: Magnus Johann von Berg, krievu: Максим Васильевич Берх, 1719—1784) bija Krievijas impērijas vadošais ģenerālis (генерал-аншеф).

Magnuss Johans fon Bergs
Magnus Johann von Berg
Personīgā informācija
Dzimis 1719. gada 28. martā
Ērgļu muiža, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1784. gada 9. augustā (65 gadi)
Holstres muiža, Vīlandes apriņķis (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās virsnieks
Vecāki Gothards Vilhelms fon Bergs, Eva Helēna fon Helmersena
Dzīvesbiedre Eleonora Elizabete Doroteja fon Mīniha
Bērni Kristiāns Vilhelms, Burhards Magnus, Gregors, Eleonora Helēna

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1719. gada 28. martā Ērgļu pilsmuižā Gotharda Vilhelma fon Berga un viņa sievas Evas Helēnas, dzimušas fon Helmersenas, ģimenē. Ķeizarienes Annas valdīšanas laikā 1732. gadā uzsāka karadienestu Pēterburgas kadetu korpusā, no 1739. gada jātnieku gvardē. 1753. gadā paaugstināts par pulkvedi, 1754. gadā viņš salaulājās ar Eleonoru Elizabeti Doroteju fon Minihu.

Septiņgadu kara laikā pēc Kunersdorfas kaujas 1759. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru, 1762. gadā par ģenerālleitnantu. Viņa tālaika padotais Aleksandrs Suvorovs ģenerāli Bergu vēlāk atkārtoti dēvējis par savu skolotāju. Pēc kara beigām 1763. gadā darbojās armijas reorganizācijas komisijā. Krievu—turku kara (1768—1774) laikā komandēja Krievijas impērijas armijas korpusu Krimas frontē, uzvarēja 1772. gada kaujā pie Kefas. 1773. gadā viņu paaugstināja par vadošo ģenerāli (general-en-chef).[1]

Miris 1784. gada 9. augustā Vīlandes apriņķa Holstres muižā (Holstfershof).