Johans Frīdrihs fon Mēdems

Johans Frīdrihs fon Mēdems (Johann Friedrich von Medem, 1722—1785) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis.

Johans Frīdrihs fon Mēdems
Johann Friedrich von Medem
Johana Frīdriha Mēdema portrets. (Gotlībs Šifners, 1784.)
Johana Frīdriha Mēdema portrets. (Gotlībs Šifners, 1784.)
Personīgā informācija
Dzimis 1722. gada 16. septembrī
Vilce, Flag of Courland (state).svg Kurzemes un Zemgales hercogiste
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1785. gada 4. augustā (62 gadi)
Jelgava, Flag of Courland (state).svg Kurzemes un Zemgales hercogiste
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Brāļi Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems
Dzīvesbiedre Luīze Korfa
Luīze Šarlote Manteifele-Cēge
Agnese Brukena
Bērni Elīza fon der Reke
Doroteja fon Mēdema
Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1722. gada 16. septembrī Vilces muižas (Wilzen und Kahrenbeck) īpašnieka Georga Kristapa Mēdema (1684-1746) un viņa sieavs Sibillas Šarlotes, dzimušas Knigges, ģimenē.[1] Studēja Jēnas un Kēnigsbergas universitātēs. Iestājās Polijas-Lietuvas kopvalsts armijā kā rotmistrs, pēc tam kļuva par Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta III kambarkungu. Bija Ašmenas (Ашмяны) stārasts un Staņislava ordeņa kavalieris.

Pēc atgriešanās dzimtenē viņš 1753. gadā kļuva par Elejas muižas īpašnieku, apprecējās ar Luīzi fon Korfu (ap 1730—1758) un 1754. gadā piedalījās Jelgavas brīvmūrnieku ložas "Pie trim kronētajiem zobeniem" dibināšanā. Piedalījās Septiņgadu karā (1757-1763), 1760. gada 1. jūnijā viņu paaugstināja pulkveža pakāpē, bet karu viņš beidza ģenerālmajora pakāpē. 1759. gadā atbalstīja karaļa Augusta III dēlu Saksijas Kārli Kurzemes hercoga tronī. Pēc sievas nāves viņš 1760. gadā otrreiz apprecējās ar Luīzi Šarloti Manteifeli-Cēgi, bet 1766. gadā ar Remtes muižas īpašnieci Agnesi Brukenu.

Piedalījās Krievu—turku karā (1768—1774), komandēja Mazdokas robežlīnijas karspēka vienības, 1773. gadā paaugstināts par ģenerālporučiku.

Pēc viņa meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri 1779. gadā viņam 1779. gadā piešķīra Svētās Romas impērijas grāfa titulu, un viņš kļuva par dedzīgu Bīronu dzimtas interešu aizstāvi.

Miris 1785. gada 4. augustā Jelgavā.

Sievas un bērniLabot

MuižasLabot

Elejas muižas (Elley, no 1753), Remtes muižas (Remten, no 1766), Kapeļu pusmuižas (Cappeln, no 1766), Viesatas muižas (Weesahten, no 1766), Vecauces muižas (Alt-Autz, no 1768), Vidusmuižas (Middelhof) un Galamuižas (Endenhof, no 1768) īpašnieks, Mežotnes muižas (Mesohten) nomnieks.[1]

1753. gadā Johans Frīdrihs fon Mēdems par 135 000 florīnu muižu nopirka Elejas muižu un vēlīnā rokoko stilā uzcēla jaunu kungu māju, tomēr viņa galvenā rezidence atradās 1768. gadā nopirktajā Vecauces muižā.

AtsaucesLabot