Krišjānis Ancītis

Krišjānis Ancītis (dzimis 1911. gada 28. oktobrī, miris 1963. gada 8. janvārī) bija latviešu valodnieks un literatūrzinātnieks. Strādājis letonikas un dialektoloģijas nozarē.[1]

Krišjānis Ancītis
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 28. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Aknīstes pagasts, Krievijas impērija
Miris 1963. gada 8. janvārī (51 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Alma mater Latvijas Universitāte

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1911. gada 28. oktobrī "Ancīšos", Aknīstes pagastā, saimnieka ģimenē.[1][2]

Mācījies Aknīstes pagastskolā un Subates reālģimnāzijā.[2] 1934. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu.[1] 1938.—1939. mācību gadā studējis slāvu filoloģiju, tai pašā laikā pasniedzis latviešu valodu Varšavas universitātē.[1]

No 1933. līdz 1938. gadam strādājis par skolotāju Rīgā.[1] No 1939. līdz 1940. gadam bijis Rakstu un mākslas kameras un no 1940. līdz 1944. gadam — Vēstures muzeja darbinieks.[1]

1944. gadā viņu iesauca vācu armijā, nākamajā gadā tika saņemts gūstā.[1] Līdz 1946. gadam atradies ieslodzījumā Uhtā, Komi APSR.[1] Pēc Otrā pasaules kara Ancītis strādājis Valodas un literatūras institūtā, kur bijis ārštata materiālu vācējs, pēc tam bijis Vārdnīcu sektora štata darbinieks Valodas un literatūras institūtā.[1]

No 1933. gada Ancītis publicēja apmēram 30 rakstus un kritiku, tai skaitā par Krišjāņa Barona un Garlība Merķeļa mūža darbu.[1]

Miris 1963. gada 8. janvārī Rīgā, ticis apglabāts Meža kapos.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 91. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  2. 2,0 2,1 «Krišjānis Ancītis». Valoda.ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 24. augustā.

Ārējās saitesLabot