Krūmu ķauķis
Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Sastopams Eiropas austrumdaļā, Centrālāzijā un Dienvidāzijā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
| Krūmu ķauķis Acrocephalus dumetorum (Blyth, 1849) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) |
| Ģints | Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) |
| Suga | Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
 Krūmu ķauķis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
.jpg)
Krūmu ķauķis ir gājputns. Ligzdošanas areāla lielākā daļa izvietojas Krievijā, tās vidienē no Karēlijas līdz Urāliem un tālāk pāri Sibīrijas dienvidu daļai līdz Baikālam. Samērā parasts ligzdotājs krūmu ķauķis ir arī Somijas dienvidu daļā, Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijas austrumu daļā. Lietuvā ligzdo mazākā skaitā. Nelielā skaitā, domājams, ligzdo arī Polijas austrumos un Zviedrijas dienvidos. Areāla dienvidu atzars Centrālāzijā sniedzas pāri Kirgizstānai līdz Uzbekistānas austrumiem un Afganistānas ziemeļiem.
Ziemo Nepālā, Indijā, Bangladešā un Šrilankā.[1][3] Retumis ieklejo Rietumeiropā.[1]
Latvijā
labot šo sadaļuKrūmu ķauķis kā ligzdotājs Latvijā pirmo reizi konstatēts 1944. gadā, tomēr izteikts ligzdotāju skaita pieaugums atzīmēts, sākot ar 1970. gadiem. Šobrīd vietām, austrumu un dienvidu Latvijā, ir samērā parasts ligzdotājs. Retāks ligzdotājs krūmu ķauķis ir Kurzemē. Rudenī praktiski nav novērots, iespējams, tāpēc, ka diezgan agri aizceļo dienvidaustrumu virzienā uz ziemošanas vietām.[3]
Izskats
labot šo sadaļuKrūmu ķauķis ir vidēja auguma, slaids ķauķis ar īsiem, noapaļotiem spārniem un noapaļotu asti. Ķermeņa garums 12—14 cm, spārnu plētums 17—19 cm, svars 8—20 g (parasti ap 11 g).[4][5]
Apspalvojums vienkrāsains, neuzkrītošs, bez svītrojuma un raibumojuma, mugurpuse nedaudz tumšāka nekā pavēdere. Mugura un spārni vēsi pelēkbrūni vai olīvbrūni, reizēm ar rudu toni, īpaši uz spārniem un muguras lejas daļā. Raksturīgi, ka rudenī pēc spalvu nomaiņas apspalvojums kļūst rudāks un siltāks. Pakakle gaiša, zemaste balta. Virs acs gara, šaura un gaiša uzacs. Lidspalvām gaišas maliņas. Kājas var būt gan tumši brūnas un pelēkas, gan gaišas, smilšu brūnas. Smailais knābis tumšs. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni košāki, rudāki nekā pieaugušie īpatņi.[5][6][7]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuKrūmu ķauķis ir grūti atšķirams no purva ķauķa un ezeru ķauķa. Sugas salīdzinot, krūmu ķauķa apspalvojums ir pelēcīgāks, vēsāk brūns nekā purva ķauķim un ezeru ķauķim. Līdzīgs ir arī niedru strazds, kas ir lielāks, ar spēcīgu knābi.[5][8]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Krūmu ķauķis piemērojies dažādiem biotopiem un atšķirībā no citiem kāpelētājķauķiem apmetas ne tikai ūdens tuvumā, uzturoties kokos un krūmos.[1] Sastopams no jūras līmeņa līdz 2000 m virs jūras līmeņa.[5] Ligzdo dažādos krūmājos, kas jaukti ar garu zāli, jaunos mežos, pāraugušās pļavās, applūdušās bērzu un vitolu audzēs, meža stepē, purvos un citās mitrās vietās, ūdenstilpju krastus ieskaitot.[1] Ļoti kustīgs un enerģisks ķauķis.[7]
Barība
labot šo sadaļuKrūmu ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem, piemēram, ar viedienītēm, spārēm, strauteņiem un taisnspārņiem. Barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, piemēram, zirnekļiem, māņzirnekļiem, gliemežiem, kā arī nelielos daudzumos ar sēklām.[1][4] Barību meklē krūmu un koku lapotnē, kā arī garā zālē un uz zemes. Medī kukaiņus arī lidojumā.[7]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona ilgst no maija beigām līdz jūlijam. Krūmu ķauķi veido monogāmus pārus, kas ligzdo 25—100 m attālumā viens no otra.[1][4][5] Pirmie pavasarī ierodas tēviņi, lai ieņemtu ligzdošanas teritoriju. Ar dziedāšanu tēviņš paziņo par aizņemtu teritoriju un piesaista mātītes uzmanību.[6]
Ligzdai kompakta kausa forma, reizēm konusveida. Vīta no sausas zāles, lapām, saknītēm, augu stublāju šķiedrām un pūkām, zirnekļu pavedieniem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem un matiem.[1][4][7] Atrodas kādā krūmā (kārklos, upenēs, jāņogās, avenēs, mežrozītēs), garā zālē (natrēs, niedrēs) vai nelielā kokā (bērzā, vītolā, ievā), 10—150 cm augstumā no zemes.[5][6]
Sezonā viens perējums. Dējumā 3—6 olas.[1][4][5] Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas, un, lai arī perē abi vecāki, to galvenokārt dara mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 11—13 dienu vecumā. Pēc izlidošanas tie uzturas ligzdas tuvumā, un vecāki tos turpina barot vismaz vēl divas dienas.[5][6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 IUCN: Acrocephalus dumetorum
- ↑ World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
- ↑ 3,0 3,1 Putni LV: Krūmu ķauķis Acrocephalus dumetorum
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Alive: Blyth’s Reed-warbler (Acrocephalus dumetorum)
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 «Blyth's Reed Warbler Садовая камышевка | Бақ айқабағы». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 6. augustā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Warbler RU: Садовая камышевка — Acrocephalus dumetorum (Blyth, 1849)[novecojusi saite]
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 Avibirds: Blyths Reed Warbler[novecojusi saite]
- ↑ Raksti LV: Niedru strazds[novecojusi saite]