Kosakovski

Kosakovski, arī Kosakovski-Korvini (poļu: Kossakowscy herbu Ślepowron, lietuviešu: Kosakovskiai, baltkrievu: Касакоўскія, krievu: Коссаковские) ir poļu šļahtiču dzimta, kas zināma no 15. gadsimta. 17. un 18. gadsimtā septiņi dzimtas locekļi bija Žečpospolitas kastelāni, tostarp Antonijs Kosakovskis bija pēdējais Inflantijas kastelāns. Viens no pazīstamākajiem dzimtas pārstāvjiem - Juzefs Kazimirs Kosakovskis bija Inflantijas bīskaps.

Kosakovsku dzimtas ģerbonis

Inflantijas kastelāns Antonijs Kosakovskis (1735-1798)

Inflantijas bīskaps Juzefs Kazimirs Kosakovskis (1738-1794)

Lietuvas lielhetmanis Šimons Kosakovskis (1741-1794)

Dzimta sadalījusies daudzos atzaros. Tā tika iekļauta Polijas Karalistes, kā arī Kalugas, Kauņas, Kijevas, Podolijas, Viļņas guberņu augstdzimušo sarakstos.

Pazīstami Kosakovski

• Antonijs Kosakovskis (Antoni Kossakowski, 1735 – 1798) – Inflantijas kastelāns
• Juzefs Kazimirs Kosakovskis (Józef Kazimierz Kossakowski, 1738 — 1794) – Inflantijas bīskaps
• Jans Nepomucens Kosakovskis (Jan Nepomucen Kossakowski, 1755 — 1808) – Inflantijas bīskaps

Bibliogrāfija

• Stanisław Kazimierz Kossakowski: Monografie historyczno-genealogiczne. T. 1–3. Warszawa, 1859-1860, 1872.