Antonijs Kosakovskis (poļu: Antoni Kossakowski herbu Ślepowron; dzimis 1735. gadā, miris 1798. gada 25. septembrī) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1789. līdz 1795. gadam, Lielā Seima deputāts.

Antonijs Kosakovskis
Antoni Kossakowski
Antonijs Kosakovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1735. gadā
Kēnigsberga, Prūsijas Karaliste
(Kaļiņingrada, Karogs: Krievija Krievija)[1]
Miris 1798. gada 25. septembrī
Marciniški (Marciniškiai), Krievijas Impērija
(Marijampoles pašvaldība, Karogs: Lietuva Lietuva)
Nodarbošanās valsts darbinieks
Vecāki Dominiks Kosakovskis, Marianna dzimusi Zabello
Brāļi Juzefs Kazimirs Kosakovskis, Mihals Kosakovskis, Šimons Kosakovskis
Dzīvesbiedre Eleonora, dzimusi Straševiča
Bērni 3 meitas, 4 dēli, to starpā Jans Nepomucens Kosakovskis, Juzefs Antonijs Kosakovskis

Dzimis Žemaitijas stolnika Dominika Kosakovska ģimenē. Antonija brāļi bija Inflantijas bīskaps Juzefs Kazimirs Kosakovskis un Lietuvas lielhetmanis Šimons Kosakovskis. Antonija Kosakovska dēls Jans Nepomucens Kosakovskis bija pēdējais Inflantijas bīskaps, bet Juzefs Antonijs Kosakovskis kļuva par Napoleona adjutantu.

Kā ietekmīgas Lietuvas lielkņazistes dzimtas pārstāvis ieņēma vairākus amatus valsts pārvaldē, līdz 1789. gadā tika iecelts par Inflantijas kastelānu. Pirms tam, 1788. gadā, no Kauņas apriņķa tika ievēlēts Lielajā jeb Četrgadu Seimā. 1792. gadā Antonijs Kosakovskis iekļāvās prokrieviskās Targovices konfederācijas sastāvā. Koscjuško sacelšanās laikā 1794. gadā nemiernieki Romualda Gedroica vadībā arestēja Antoniju Kosakovski, tomēr, personiski iejaucoties Koscjuško, viņs tika atbrīvots. Antonija Kosakovska brāļus Juzefu Antoniju un Šimonu nemiernieki sodīja ar nāvi.

  • Krakowski Bernard. Kossakowski Antoni. // Polski Słownik Biograficzny. Tom XIV. Wrocław – W-wa – Kraków, 1968–1969. С. 263