Mosarābi

Mosarābi (spāņu mozárabes [mosárabes], portugāļu moçárabes [musárabiš] no arābu مستعرب‎ [musta‘rab] — 'par arābu padarīts') ir vēstures jēdziens, eksonīms, ar kuru apzīmē Pireneju pussalas kristiešus, kas dzīvoja musulmaņu pakļautībā no 8. līdz 15. gadsimtam. Lielākā daļa mosarābu palika kristieši, kuri maksāja "džizja" nodokli un dzīvoja pēc romiešu ieviestajām un vestgotu ietekmē izmainītajām civiltiesībām. Mosarābi dažādā mērā pārņēma arābu kultūru, zināja arābu valodu. Pastāvēja tā saucamā mosarābu valoda — Pireneju pussalā runāto romāņu varietāšu kopums, kuru mosarābi sauca par latīņu valodu.

Par mosarābu centriem kļuva Toledo, Kordova, Saragosa, Sevilja.