Andalūzija
Andalūzija (spāņu: Andalucía, izrunā: [andaluˈθi.a]) ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, atrodas valsts dienvidos. Apgabals robežojas ar Estremaduru un Kastīliju-Lamanču ziemeļos, ar Mursiju austrumos un ar Portugāli rietumos. Apgabalu apskalo Alvoranas jūra (Vidusjūras rietumu daļa) dienvidos, Atlantijas okeāns dienvidrietumos un Vidusjūra dienvidaustrumos. Andalūzijas atrodas pie Gibraltāra šauruma, kas atdala Eiropu no Āfrikas. Autonomā apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Sevilja, par kuru nedaudz mazāka ir Vidusjūras piekrastē esošā Malaga.
| Andalūzija | |||
| Andalucía | |||
| — Spānijas autonomais apgabals — | |||
|
|||
| Devīze: Andalucía por sí, para España y la humanidad (Andalūzija sev, Spānijai un cilvēcei) | |||
 Andalūzijas atrašanās vieta Spānijā
|
|||
| Pārvaldes centrs | Sevilja | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | spāņu valoda | ||
| Valsts |  Spānija
| ||
| Administrācija | |||
| - Prezidents | Hose Antonio Grinjans | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 87 268 km² | ||
| Iedzīvotāji (2015) | |||
| - Kopā | 8 401 567 | ||
| - Blīvums | 96,3/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Autonomijas statūti | 1981. gada 30. decembrī | ||
| Likumdevēja vara | Andalūzijas parlaments | ||
| Vietas kongresā | 62 deputāti (no 350) | ||
| Vietas senātā | 40 senatori (no 264) | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Andalūzija Vikikrātuvē
| |||
.svg)
Apgabala platība ir 87 268 km², pēc 2015. gada datiem apgabalā dzīvoja 8 401 567 iedzīvotāji. Pēc platības tas ir Spānijas otrais lielākais autonomais apgabals aiz Kastīlijas un Leonas, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tas ir vislielākais Spānijas autonomais apgabals.
Administratīvi Andalūzija sīkāk dalās astoņās provincēs: Almerijas, Granadas, Haenas, Kadisas, Kordovas, Malagas, Seviljas un Velvas provincēs. Andalūzija iedalās arī trīs ģeogrāfiskos apakšreģionos: ziemeļos ir Sjerramorenas kalnu grēda, dienvidos un dienvidrietumos Bētikas kalni, bet starp tiem atrodas Gvadalkiviras upes ieleja.
VēstureLabot
Viduslaikos mauri savu iekaroto zemi Pireneju pussalā arābu valodā sauca Al-Andalūzija (arābu: الأندلس), no kā cēlies Andalūzijas nosaukums.
Vēsturiski visnozīmīgākās Andalūzijas pilsētas ir Granada, Kordova un Sevilja. Apgabalam ir bagātīgs kultūras mantojums. Andalūzijā ir radušās flamenko dejas. Šeit ir meklējami arī vēršu cīņu pirmsākumi; Rondā ir ievērojama vēsturiska vēršu cīņu arēna.
1928. gadā Salvadors Dalī un Luiss Bunjuels uzņēma sirreālisma īsfilmu "Andalūzijas suns".
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Andalūzija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |