Teobromīns
Teobromīns (C7H8N4O2) ir rūgts alkaloīds, kas tiek iegūts no kakaokoka. Tas pārsvarā ir sastopams šokolādē un citos pārtikas produktos, tējas auga lapās un kolas riekstā. Teobromīns pirmoreiz tika atklāts 1841. gadā.[1]
| Teobromīns | |
|---|---|
 Teobromīna struktūrformula  Teobromīna molekulas modelis | |
| CAS numurs | 83-67-0 |
| Ķīmiskā formula | C7H8N4O2 |
| Molmasa | 180,164 g/mol |
Psihotropās īpašības labot šo sadaļu
Teobromīnam ir viegli stimulējoša iedarbība, kas ir līdzīga kofeīna iedarbībai, bet ir vājāka un atstāj mazāku ietekmi uz centrālo nervu sistēmu. Neskatoties uz to, teobromīns mēdz stimulēt sirdi daudz vairāk nekā kofeīns.[2] Teobromīns arī izraisa mazāku atkarību nekā kofeīns, tomēr bieži tiek asociēts ar šokolādes atkarības izveidošanos.[3]
Pārdozēšana labot šo sadaļu
Teobromīns ir cilvēkiem ir maztoksisks, to cilvēkam ir ļoti grūti pārdozēt, tomēr tas ir iespējams, ja tas tiek lietots hroniski vai ļoti lielos daudzumos akūti. Teobromīna pārdozēšana biežāk var būt vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Teobromīns ir ļoti toksisks vairākiem dzīvniekiem, tostarp suņiem un kaķiem, jo tiem teobromīna metabolisms notiek lēnāk nekā cilvēkam. Nelielam sunim var iestāties teobromīna pārdozēšanas pazīmes pat no 50 gramiem šokolādes. Kaķi teobromīnu saturošus produktus parasti neēd, jo nav spējīgi sajust saldo garšu.[4] Teobromīna pārdozēšana mājdzīvniekiem ļoti bieži var beigties letāli, lielākoties no teobromīna pārdozēšanas mirst suņi.[5][6][7]
Teobromīna pārdozēšanas pazīmes ir nelabums, vemšana, caureja, pastiprināta urinēšana un slāpes; īpaši smagos gadījumos (galvenokārt saindējoties mājdzīvniekiem) var būt arī sirds aritmija, epilepsijas lēkmes, iekšējā asiņošana, sirdstrieka un arī nāve.
Teobromīna letālā deva (LD50) žurkām ir 1265 mg/kg, cilvēkam — ~1000 mg/kg, suņiem — 300 mg/kg, kaķiem — 200 mg/kg.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Plant intoxicants: a classic text on ... - Google Books. Books.google.ru. Atjaunots: 2009. gada 8. novembrī. (krieviski)
- ↑ Howell, L.L., Coffin, V.L., Spealman, R.D. Behavorial and physiological effects of xanthines in nonhuman primates (1997) Psychopharmacology, 129 (1), pp. 1-14.
- ↑ William Gervase Clarence-Smith. Cocoa and Chocolate, 1765–1914. London : Routledge, 2000. 10, 31. lpp. ISBN 0415215765. (angliski)
- ↑ David Biello. Strange but True: Cats Cannot Taste Sweets. Scientific American, 2007. gada 16. augustā. Skatīts: 2009. gada 28. jūlijā. (angliski)
- ↑ «Dog owners get chocolate warning». BBC. 2008. gada 30. decembrī. Skatīts: 2009. gada 28. jūlijā. (angliski)
- ↑ «Chocolate Poisoning in the Dog». Vetrica. 2004. gada 9. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 17. septembrī. Skatīts: 2009. gada 28. jūlijā. (angliski)
- ↑ «Greedy dog cheats chocolate death». BBC. 2009. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 28. jūlijā. (angliski)
 | Šis ar psihotropajām vielām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |