Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks. Indriķa hronikā Anno minēts kā pirmais līvu valdnieks, uzticams bīskapa Meinarda sabiedrotais no 1195. gada, kas viņu brīdināja atgriezties savā pilī Ikšķilē, kad tas caur Turaidu bija nolēmis bēgt uz Igauniju. Iespējams, ka Anno bija Kaupo priekštecis Turaidas līvu valdnieka amatā.

Vārda cilme labot šo sadaļu

Pēc viena uzskata Anno bijis pirmais Turaidas priestera Teoderiha kristītais lībietis, kas pēc kristīšanās ieguvis Johana (Jāņa) vārdu. Pēc cita uzskata Anno ir sensakšu personvārds (Alvre 1984; Stoebke 1964), ko līvi pārņēmuši no vikingiem.

13. gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Anno laikā labot šo sadaļu

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Turaidas vecākais sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasalis, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par Alberta vasali, pretī saņemot savu pilsnovadu kā lēni. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.

Priekštecis:
nezināms
Turaidas zemes vecākais
Anno

pirms 1195. gada - pēc 1200. gada
Pēctecis:
Kaupo
Priekštecis:
Volodars no Minskas (1167—1184)
Ginvils (Jurijs) (1192—1199)
Polockas kņazi
Vladimirs Vseslavičs (1184—1216)

Dažu kņazu valdīšanas gadi nav precīzi zināmi
Pēctecis:
Boriss II Vseslavičs (1216—1222)
Priekštecis:
nav
Livonijas bīskapi
Meinards (1186—1196)
Bertolds (1196—1198)
Alberts fon Bukshēvdens (1199—1229)

Pēctecis:
Nikolajs fon Nauens (1229—1253)