Kartāga (valsts)

Kartāga (feniķiešu: 𐤒𐤓𐤕𐤟𐤇𐤃𐤔𐤕, Qart-ḥadašt) bija feniķiešu dibināta pilsētvalsts un jūras impērija Ziemeļāfrikas piekrastē, mūsdienu Tunisijas teritorijā. Tā bija viena no varenākajām Vidusjūras civilizācijām un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai Romas rokās 146. gadā p.m.ē. Kartāga ir īpaši pazīstama ar saviem konfliktiem ar Romas Republiku, kas pazīstami kā Pūniešu kari.

Kartāgu, saskaņā ar leģendu, dibināja feniķieši no Tīras, un tās pirmā valdniece bija karaliene Dido. Kartāgas stratēģiskais novietojums Vidusjūras piekrastē deva tai izcilas priekšrocības attiecībā uz tirdzniecību un transportu. Tā ātri kļuva par vadošo feniķiešu koloniju Vidusjūrā, un tās ekonomika balstījās uz plašu tirdzniecības tīklu, kas ietvēra Āfrikas, Ibērijas pussalas un Vidusjūras reģiona resursus. Kartāga izveidoja lielu un spēcīgu floti, kas dominēja Vidusjūras rietumos. Valsts uzplaukuma laikā Kartāga kontrolēja kolonijas Ziemeļāfrikā, Spānijā, Korsikā, Sardīnijā un Sicīlijā.

Pēc Kartāgas iznīcināšanas Romas Republika pilnībā dominēja Vidusjūras rietumos un guva ekonomisku un stratēģisku pārākumu. Tomēr Kartāga joprojām palika simbols Romas briesmām un tās spējai izdzīvot pat vissarežģītākajos apstākļos. Romieši vēlāk šai pašā vietā dibināja jaunu pilsētu, kas kļuva par vienu no lielākajām Romas impērijas pilsētām un nozīmīgu tirdzniecības centru Ziemeļāfrikā.

Pūniešu kari

Pirmais pūniešu karš (264—241 p.m.ē.): Sākās kā strīds par Sicīlijas kontroli. Kartāga zaudēja karu un bija spiesta atteikties no Sicīlijas un maksāt reparācijas Romai.
Otrais pūniešu karš (218—201 p.m.ē.): Kartāgas ģenerālis Hanibals veica slaveno Alpu pāreju ar ziloņiem un uzsāka iebrukumu Itālijā, izcīnot vairākas uzvaras, piemēram, pie Kannām. Taču vēlāk Romas ģenerālis Scīpions Āfrikānis sakāva Hanibalu pie Zamas, kas piespieda Kartāgu piekrist pazemojošiem miera nosacījumiem.
Trešais pūniešu karš (149—146 p.m.ē.): Romieši, baidoties no Kartāgas atjaunošanās, uzbruka un pilnībā iznīcināja pilsētu. Kartāga tika nodedzināta un tās iedzīvotāji paverdzināti, un teritoriju iekļāva Romas impērijā kā Āfrikas provinci.

Valsts iekārta

Valstī valdīja oligarhiska sistēma, kurā galvenās lēmējvaras — "vecajo padome" un "simts padome" — sastāvēja no dižciltīgajiem un bagātākajiem pilsoņiem, bet sabiedrība bija ļoti militarizēta, jo tās lielvalsts statusam vajadzēja spēcīgu armiju. Kartāgieši arī bieži pieņēma algotņus no dažādām zemēm.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kartāga.