Jānis Mendriks

Jānis Mendriks (1907—1953) bija priesteris katoļu draudzēs Latgalē un Sēlijā. Romas katoļu baznīcas svētais moceklis. Gājis bojā Vorkutas sacelšanās laikā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1907. gada 21. janvārī Kalupes pagasta zemnieka Antona Mendrika un viņa sievas Annas ģimenē. Mācījās Aglonas ģimnāzijā, 1926. gadā iestājās Mariāņu kongregācijā un izgāja noviciātu Viļānos. Pēc svētsolījumu došanas 1927. gadā viņš turpināja mācības Aglonā, pēc tam studēja Rīgas Garīgajā seminārā (1933—1938), pēc kura beigšanas 1938. gada 3. aprīlī tika iesvētīts par priesteri Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē un nozīmēts darbam Viļānu draudzē.

Otra pasaules kara laikā 1942. gadā J. Mendriks Ustroņos atteicās apbedīt kādu partizānu nošauto vācu policijas ierēdni, tādēļ viņš bija spiests līdz pat kara beigām slēpties dažādās vietās. Pēc kara 1948. gadā viņš kalpoja par priesteri Jaunbornes un Elernes draudzēs. 1950. gadā viņu Jaunbornē apcietināja un apsūdzēja "pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanā un pretpadomju aģitācijā". Padomju tiesa piesprieda viņam 10 gadu sodu cietumsodu "labošanas darbu nometnēs".

Jānis Mendriks tika deportēts uz Vorkutlagu, kur strādāja ogļu raktuvēs. Arī soda nometnē viņš slepeni turpināja ticīgo pastorālo aprūpi — celebrēja mises, dalīja komūniju un uzklausīja grēksūdzes. Pēc Staļina nāves ieslodzītie cerēja uz atbrīvošanu un 1953. gada 25. jūlijā uzsāka streiku. 1. augustā Iekšlietu ministrijas karavīri aplenca nometni, taču ieslodzītie nepiekāpās un nepiekrita brīvprātīgi pārtraukt streiku un iziet darbā. Kad sākās šaušana, Jānis Mendriks uzskatīja, ka viņam kā priesterim pirms nāves jādod mirstošajiem grēku piedošanu. Viņš mira viens no pirmajiem, skaitot grēku piedošanas lūgšanu par visiem, kas mira kopā ar viņu.

Kopā ar citiem nošautajiem (oficiāli bijā gājušo skaits bija 53 cilvēki) viņu apbedīja Vorkutas šahtā nr. 29.

Pēc 2003. gada 31. maija Romas katoļu baznīca Padomju režīma mocekļu beatifikācijas procesa ietvaros pieskaitīja Jāni Mendriku svētajiem mocekļiem.

Garīgā kalpošana

• 1938. — Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca;
• 1942. — Ostrones Svētā Aloiza Romas katoļu baznīca;
• 1948. — Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca.