Kalupes pagasts
Kalupes pagasts ir Augšdaugavas novada administratīva teritorija tā Latgales daļas ziemeļos. Pagasta centrs atrodas Kalupē. Robežojas ar sava novada Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastiem, kā arī Preiļu novadu Rožkalnu pagastu.
| Kalupes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Augšdaugavas novads | |||
| Centrs: | Kalupe | |||
| Kopējā platība:[1] | 119,1 km2 | |||
| • Sauszeme: | 115,8 km2 | |||
| • Ūdens: | 3,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 048 | |||
| Blīvums (2024): | 9,1 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1866. gadā | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Kalupes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuJoņupe, Kalupe, Ūda, Viedzeleite.
Ezeri
labot šo sadaļuBaltezers, Lielais Kalupes ezers, Mazais Kalupes ezers, Seiļu ezers.
Vēsture
labot šo sadaļuKalupes pagasts (līdz 1925. gadam Kolupes pagasts) izveidots 1866. gadā to atdalot no Līksnas pagasta. 1920. gada zemes reformas laikā Kalupes un Arendoles muižas ar Jadvigavas pusmuižu un Žervinavas, Rudinavas, Andravas foļverkiem sadalīja 424 vienībās 5944 ha kopplatībā (Arendoles pilī patversme un pagasta skola).[4] Pagasta platība 1935. gadā bija 199,9 km².
1945. gadā pagastā izveidoja Kalupes, Līvbēržu, Rožkalnu, Stradiņu un Stūrīšu ciema padomes. 1954. gadā Kalupes ciemam pievienoja Stūrīšu ciemu, 1959. gadā daļu Osagala ciema, 1977. gadā - daļu Dubnas ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva Augšdaugavas novadā.
Pieminekļi
labot šo sadaļu- Ķīšu senkapi[6]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaits: 1624. No tiem 58% ir latvieši, 31% krievi, 4% čigāni, 4% poļi.[7]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP datiem.[8]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas: Aizupīši, Andrijova, Baltači, Baltmuiža, Barovka, Bībelišķi, Bisteri, Grancova, Grustiņi, Ivbuļi, Kalupe, Kapčinieki, Kuklišķi, Kusiņi, Ķeiši, Krīvāni, Krutaruča, Miglāni, Morkonišķi, Peršaki, Plonišķi, Pudāni, Ratnieki, Rasnači, Ruži, Silagols, Sleiži, Somukokts, Stūrīši, Ūda.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Jānis Mendriks (1907—1953), katoļu priesteris, nogalināts GULAG soda nometnē Vorkutas ieslodzīto sacelšanās laikā. Romas katoļu baznīcas svētais moceklis
- Broņislavs Kudeiko (1911—1941), Tautas Saeimas deputāts (1940), Nacistiskās Vācijas represiju upuris
- Viktors Ivbulis (1933), indologs un literatūrzinātnieks
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 15 204. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ 01.01.2009, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2009. gada 1. janvāra dati Arhivēts 2020. gada 24. Septembris Wayback Machine vietnē.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |