Krišjānis Ķergalvis

Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) bija mūrnieku amata meistars, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem. Viņa tiešā vadībā uzcēla vairāk nekā 60 būvju - Rīgas Biržas komercskolu (tagadējo Latvijas Mākslas akadēmijas ēku), Latvijas Nacionālo teātri, Rīgas Galvenā pasta namu, Latvijas Dzelzceļu virsvaldes ēku, Rīgas Pilsētas 1. slimnīcu, Sarkanā Krusta slimnīcu, Centrālcietuma ēkas, Dubultu, Ķemeru un Rīgas Sv. Krusta baznīcas.

Krišjānis Ķergalvis
Krišjānis Ķergalvis
Personīgā informācija
Dzimis 1856. gada 25. oktobrī
Jaunpils, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1936. gada 29. martā (79 gadi)
Rīga
Tautība latvietis


Rīgas Latviešu biedrības krājkases direktors un Latvijas Bankas Diskonta komitejas loceklis.

DzīvesgājumsLabot

 
Ķergalvja lapene Rīgas Strēlnieku dārzā.

Dzimis 1856. gada 25. oktobrī Jaunpilī. Mācījās Jaunpils skolā, pēc tam Rīgas Amatniecības skolā. 1890. gadā kļuva par Mazās ģildes mūrnieku amata meistaru. 1902. gadā Ķergalvi ievēlēja par Mazās Ģildes mūrnieku amata vecāko. Pirms Pirmā pasaules kara Krišjānis Ķergalvis bija viens no vadošajiem būvuzņēmējiem Rīgā un Jūrmalā.[1] Viņam piederēja arī viena no lielākajām Kalnciema ķieģeļu rūpnīcām.

Miris Rīgā 1936. gada 29. martā, apglabāts Lielajos kapos.

Sabiedriskā darbībaLabot

Krišjānis Ķergalvis bija Rīgas Latviešu biedrības runas vīrs, Dziesmu svētku Rīcības komitejas loceklis.

PiemiņaLabot

Rīgas Strēlnieku dārzā atrodas Ķergalvja lapene, kuru mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis dāvinājis Rīgas pilsētai tās 700 gadu jubilejā.

AtsaucesLabot

  1. «SIA "PEBO NAMI"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 26. janvārī.