Kaņivas dabas rezervāts
Kaņivas dabas rezervāts (ukraiņu: Канівський природний заповідник) ir aizsargājams dabas rezervāts Ukrainā, kas aptver daļu no Dņepras upes labā krasta un divas palienes salas pašā upē. Rezervāts atrodas Ukrainas centrā, gar Dņepras augstienes ziemeļaustrumu malu. Tas tika izveidots, lai aizsargātu vērtīgu meža stepju un palieņu dzīvotni. Vietne ir pazīstama ar daudzām arheoloģiskajām vietām, apmetnēm, kuras datējamas līdz pat paleolītam. Rezervāts ir Kijevas Tarasa Ševčenko Nacionālās universitātes struktūrvienība un atrodas Čerkasu apgabalā.[1]
| Kaņivas dabas rezervāts | |
|---|---|
| ukraiņu: Канівський природний заповідник | |
|
IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts) | |
 Kaņivas dabas rezervāts | |
  Kaņivas dabas rezervāts | |
| Atrašanās vieta | Čerkasu apgabals |
| Tuvākā pilsēta | Kaņiva |
| Koordinātas | 49°44′40″N 31°27′21″E / 49.74444°N 31.45583°EKoordinātas: 49°44′40″N 31°27′21″E / 49.74444°N 31.45583°E |
| Platība | 2027 hektāri |
| Dibināts | 1923 |
| Pārvaldes institūcija | Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte |
| Mājaslapa |
kanivbiosfera |
Topogrāfija
labot šo sadaļuLielāko daļu rezervāta veido mežaini pauguri Dņepras labajā (rietumu) krastā. Lielākās palieņu salas ir Serpentīna salas (116 ha) Kaņivas ūdenskrātuvē, Šeļesta sala (394 ha) Dņeprā un Krugļika sala Dņeprā. Ap rezervāta robežām ir aizsargjosla 1353 hektāru platībā.[2] 1923. gadā rezervātu sākotnēji izveidoja kā Valsts meža stepju rezervātu un tas vairākas reizes nomainīja pārvaldes iestādes, līdz 1986. gadā kļuva par Tarasa Ševčenko Nacionālās universitātes struktūrvienību.[3]
Klimats un ekoreģioni
labot šo sadaļuKaņivā ir mitrs kontinentālais klimats, silta vasara (Kepena klimata klasifikācija (Dfb)). Šim klimatam raksturīgas lielas sezonālās temperatūras starpības un silta vasara (vismaz četrus mēnešus vidēji virs 10 °C, bet neviena mēneša vidējā temperatūra nav lielāka par 22 °C).[4][5]
Kaņivas rezervāts šķērso pārejas zonu starp Centrāleiropas jauktajiem mežiem un Austrumeiropas mežu stepju ekoreģioniem.[6]
Flora un fauna
labot šo sadaļu85% no rezervāta ir mežaini, tajā visbiežāk sastopami goba un ozols. Dzīvnieki ir tie, kas raksturīgi meža stepei, ieskaitot stirnas, āpšus un caunas. Šeit ir novērotas 233 putnu sugas.[3]
Publiskā lietošana
labot šo sadaļuKā stingram dabas liegumam Kaņivai galvenais mērķis ir dabas aizsardzība un zinātniski pētījumi. Publiska piekļuve ir iespējama noteiktos kultūras objektos, piemēram, Tarasa kalnā, ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko pieminekļa vietā. Rezervātā atrodas arī sabiedrībai atvērts Dabas muzejs, kurā ir 2000 eksponātu, kas saistīti ar Kaņivas rezervāta paleontoloģiju, arheoloģiju, mežsaimniecību, botāniku, zooloģiju un vēsturi. Divās muzeja istabās atrodas veltījums ukraiņu zinātniekam Mikolam Biļašivskim. Rezervāta darbinieki nodrošina ekskursijas apmeklētājiem pa trim ekoloģisko ekskursiju maršrutiem caur rezervātu; šie maršruti ir atvērti tikai gada siltajos mēnešos. Uz vietas ir pieejama arī ierobežotas naktsmītnes.[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kaniv Nature Reserve» (ukraiņu). Official Reserve Website. Skatīts: 2019. gada 18. jūnijs.
- ↑ «Kaniv Nature Reserve - Information» (ukraiņu). Official Reserve Website. Skatīts: 2019. gada 18. jūnijs.
- ↑ 3,0 3,1 «Kaniv State Nature Reserve» (ukraiņu). Encyclopedia of Ukraine. Skatīts: 2019. gada 18. jūnijs.
- ↑ Kottek, M., J. Grieser, C. Beck, B. Rudolf, and F. Rubel, 2006. «World Map of Koppen-Geiger Climate Classification Updated» (angļu). Gebrüder Borntraeger 2006. Skatīts: 2019. gada 14. septembris.
- ↑ «Dataset - Koppen climate classifications» (angļu). World Bank. Skatīts: 2019. gada 14. septembris.
- ↑ «Map of Ecoregions 2017» (angļu). Resolve, using WWF data. Skatīts: 2019. gada 14. septembris.
- ↑ «Kaniv Nature Reserve - Museum of Nature» (ukraiņu). Official Reserve Website. Skatīts: 2019. gada 18. jūnijs.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaņivas dabas rezervāts.- Oficiālā tīmekļa vietne
