Kārlis Tenters

Kārlis Tenters;
Personīgā informācija
Dzimis	1899. gada 9. maijā ; Krievijas Impērija, Vidzemes guberņa, Valmieras apriņķis, Naukšēnu pagasts; (tagad Latvija)
Miris	1943. gada 5. janvārī (43 gadi); Krievijas PFSR, Noriļska (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedre	Emma Oškalns
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	pulkvedis-leitnants;
Valsts	Krievijas Impērija; Latvija
Kaujas darbība	Krievijas pilsoņu karš; Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi	Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme; Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa; Triju Zvaigžņu ordenis (V šķira)

Kārlis Tenters (1899-1943) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, aviators un ķīmiskais inženieris.^[1]

Bērnība un jaunība

Kārlis Tenters dzimis Naukšēnu pagastā "Bollēs", par bērnību un jaunību zināms maz. Pirmajā pasaules karā dienējis kādā Krievijas Impērijas pulkā Rūjienas apkaimē, pēc Vācijas ofensīvas 1918. gadā atkāpās uz Krievijas iekšzemi, kur pieslējās Baltās kustības spēkiem un 1918. gada rudenī iestājās Kolčaka armijas 12. kājnieku pulkā. 1919. gada 5. maijā Tenters pāgāja jaunformētajā Imantas pulkā, savukārt 1920. gada 20. februārī nonāca Troickas bataljonā, tā sastāvā viņš ar kuģi mēroja ceļu no Vladivostokas uz Latviju.^[1]

Latvijas Republikas dienestā

Pēc atgriešanās Tenters stājās jaunizveidotās Latvijas Republikas dienestā un 1920. gada 15. oktobrī iestājās Latvijas kara skolas inženieru nodaļā, ko pabeidza 1922. gada 31. augustā leitnanta pakāpē un 30. septembrī uzsāka dienestu Elektrotehniskā diviziona Telefona telegrāfu rotā. No 1923. gada 8. maija bija diviziona saimniecības daļas priekšnieks, savukārt no 1924. gada 29. janvāra vadīja Radiorotas Zemgales divīzijas radiostaciju kā virsnieks-elektrotehniķis. 1925. gada 17. novembrī Tenters tika paaugstināts par virsleitnantu.^[1]

1928. gada 31. jūlijā Tenters beidza Aviācijas skolas Novērotāju lidotāju nodaļu, ieguva lidotāja-novērotāja kvalifikāciju un no 21. augusta tika nosūtīts uz Latvijas Aviācijas pulku kā izlūku eskadriļas radiostacijas priekšnieks, bet 28. oktobrī tika iecelts par pulka sakaru priekšnieku.^[1]

1931. gada 27. maijā Tenters ar virsniekvietnieku Arturu Kregeri devās lidojumā uz Daugavpili ar lidaparātu de Havilland DH 9A Nr. 65 no 7. eskadriļas lidlauka Krustpilī, taču pārstāja darboties dzinējs un viņi bija spiesti veikt avārijas nosēšanos uz lauka netālu no Kokneses. Cietušo nebija, taču lidaparātam tika nolauzts propellers un to nācās aizvilkt remontā.^[2]

1931. gada 10. augustā Tenteru iecēla par vada komandieri un 1933. gada 17. novembrī paaugstināja par kapteini-leitnantu. 1936. gada 5. maijā Tenters kļuva par Aviācijas kursu III nodaļas sakaru priekšnieks un 14. maijā tika paaugstināts par kapteini, bet 9. oktobrī viņu apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 1937. gada 13. janvārī absolvēja Latvijas Universitāti inženiera ķīmiķa specialitātē. 1937. gada 8. martā beidza Augstākās kara skolas speciālo nodaļu intendantūrā ar kvalifikāciju kara inženieris. 1937. gada 12. februārī tika pārcelts uz armijas štābu.^[1]

Paralēli dienesta gaitām Tenters nodarbojās ar publicistiku gan pārtikas ķīmijas, gan aviācijas jomā, darbojās arī Latvijas Kadetu Apvienībā. Tenters bija arī aktīvs Latvijas atturībnieku kustības biedrs, viņš sniedza lekcijas par atturības tēmu arī armijas daļās, bet 1930. gadā 29. martā viņš piedalījās Latvijas pretalkohola biedrības konferencē un bija viens no Pretkrogu līgas dibinātājiem.^[3]

1939. gada 3. jūlijā Tenters saņēma savu pēdējo paaugstinājumu — viņš ieguva pulkveža-leitnanta dienesta pakāpi un 16. jūlijā tika iecelts par armijas štāba vecāko inženieri. Sakarā ar šo paaugstinājumu viņu audiencē pieņēma kara ministrs Jānis Balodis.^[4]

Pēc Latvijas okupācijas

Latvijas okupāciju Tenters sagīja slimnīcas palātā, viņš tika hospitalizēts 1940. gada 13. jūnijā, vēlāk viņš līdz ar visu Latvijas armijas štābu nonāca 24. teritoriālā korpusa rindās kā saimniecības daļas priekšnieks.

1941. gada jūnijā Tenters ieradās uz mācībām Litenē, kur 14. jūnijā 09:00 Litenes nometni, kurā atradās štābs, ielenca rota sarkanarmiešu ar divu tanku atbalstu. Kad štāba virsnieki bija sapulcējušies zālē uz pusdienām, sarkanarmijas poļitruks pulkvedis Vesjolkins aizslēdza telpas durvis un uzsāka klātesošo virsnieku pratināšanu, lai pārbaudītu lojalitāti padomju varai — Tenteru līdz ar septiņiem citiem virsniekiem apcietināja un 18. jūnijā nosūtīja uz Gulbeni, pēc tam tālāk preču vagonos uz koncentrācijas nometnēm PSRS ziemeļos.^[5]

Pulkvedis-leitnants Kārlis Tenters mira 1943. gada 5. janvārī Noriļskā.^[1]

Publikācijas

Miltu mitrums un tā noteikšana žāvējot 130° C temperatūrā (Latvijas Universitātes raksti: 1939)
Kviešu maizes mīklas rūgšanas intensitātes atkarība no miltu diastatiskās spējas (Latvijas Universitātes raksti: 1937)
Daži novērojumi kareivju ēdināšana (Militārais apskats: 1937)
Maizes cepuma svārstību iemeslu (Militārais apskats: 1937)
Aviācijas svētki (Latvis: 1929)
Aviācijas nozīme miera un kara laikā (Latgales ziņas: 1929)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «Virsnieki_T». Skatīts: 2013. gada 5. novembris.
↑ Pēdējā brīdī, 1931. gada 29. maij. (Nr. 116),2. lpp
↑ Jaunā Balss, 1930. gada 12. apr. (Nr. 4) 6. lpp
↑ Latvijas Kareivis, 1939. gada 19. jūl. (Nr. 159), 1. lpp
↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1970, 1.sējums, 218. lpp

[bg-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 «Virsnieki_T». Skatīts: 2013. gada 5. novembris.

[2] Pēdējā brīdī, 1931. gada 29. maij. (Nr. 116),2. lpp

[3] Jaunā Balss, 1930. gada 12. apr. (Nr. 4) 6. lpp

[4] Latvijas Kareivis, 1939. gada 19. jūl. (Nr. 159), 1. lpp

[5] Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1970, 1.sējums, 218. lpp

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]