Dņipro

Dņipro (ukraiņu: Дніпро) ir pilsēta Ukrainas centrālajā daļā pie Dņepras upes. Dņipropetrovskas apgabala centrs un liela rūpniecības pilsēta, pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā (aiz Kijivas un Harkivas) pilsēta Ukrainā. Pilsētas teritorija sadalīta astoņos administratīvajos rajonos un pilsētas padomei pakļauts Aviatorskes pilsētciemats. Dņipro atrodas vairākas metalurģiskās un mašīnbūves rūpnīcas, tā pazīstama kā kosmiskās rūpniecības centrs.

Dņipro
pilsēta
Дніпро
Karogs Ģerbonis
Dņipro Dņipro
Koordinātas: 48°27′0″N 34°59′0″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Dņipropetrovskas apgabals
Pilsētas padome	Dņipropetrovskas pilsētas padome
Dibināta	1776
Pilsēta	1778
Platība
• Kopējā	405 km2
Augstums	155 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	968 502
• blīvums	2 486/km²
Pasta indekss	49000
Tālruņu kods	+380 56(2)
Mājaslapa	gorod.dp.ua
Dņipro Vikikrātuvē

Vēsture

Pilsēta izveidojās Augšdņepras kuģojamā ceļa beigās, aiz kura sākās Dņepras krāces. Netālu atradās 1635. gadā dibinātais Zaporižjas Sečas Kodakas cietoksnis. Pēc 1774. gada Kičikkainardžas līguma Krievijas Impērija ieguva kontroli pār Krimas hanistes zemēm un 1776. gadā nodibināja robežpilsētu, ko par godu Krievijas Impērijas ķeizarienei Katrīnai II nosauca par Jekaterinoslavu ("Katrīnas slavu"). Pēc Jaunkrievijas guberņas sadalīšanas 1802. gadā tā kļuva par Jekaterinoslavas guberņas centru. Pēc Krivijrihas—Jekaterinoslavas dzelzceļa izbūves 1884. gadā pilsētā sākās strauja metalurģijas un metālapstrādes rūpniecības attīstība, izveidojās liela ebreju kopiena.

Pilsoņu kara laikā Jekaterinoslava bija cīņu arēna starp boļševikiem, Deņikina armiju un Mahno karaspēku, ko astoņas reizes ieņēma dažādi karaspēki. Ukrainas PSR laikā 1926. gadā Jekarinoslavu pārdēvēja par Dņipropetrovsku boļševiku funkcionāra Georgija Petrovska vārdā, viņam vēl dzīvam esot. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 25. augusta līdz 1943. gada 25. oktobrim atradās Vācijas okupācijā.

20. gadsimta vidū pilsētā sāka darboties rūpnīca "Južmaš" — starpkontinentālo ballistisko raķešu un Zemes mākslīgo pavadoņu ražošanas uzņēmums. Sava stratēģiski svarīgā rūpnieciskā potenciāla dēļ Dņipropetrovskai bija liela politiskā loma gan PSRS (PSKP CK bija t.s. Dņepropetrovskas klans), gan neatkarīgajā Ukrainā. No Dņipropetrovskas nāca tādi politiķi kā Leonīds Brežņevs, Leonīds Kučma, Jūlija Timošenko.

1995. gadā pilsētā sāka darboties metro. 2016. gada 19. maijā Augstākā Rada nobalsoja par pilsētas pārdēvēšanu par Dņipro.

Cilvēki

Dņipro vai tās apkārtnē dzimuši:

• Oksana Bajula (Оксана Сергеевна Баюл) (1977) — daiļslidotāja;
• Jeļena Blavatska (Елена Блаватская, Madame Blavatsky) (1831—1891) — teozofijas pamatlicēja;
• Aleksandrs Galičs (Александр Аркадьевич Галич) (1918—1977) — krievu dziesminieks;
• Iļja Kabakovs (Илья Иосифович Кабаков) (1933) — krievu mākslinieks;
• Tatjana Navka (Татьяна Александровна Навка) (1975) — daiļslidotāja;
• Jaroslava Mahučiha (Ярослава Магучіх) (2001) — vieglatlēte;
• Vadims Sidurs (Вадим Абрамович Сидур) (1924—1986) — krievu tēlnieks;
• Jūlija Timošenko (Юлія Володимирівна Тимошенко) (1960) — politiķe;
• Kliments Vorošilovs (Климент Ефремович Ворошилов) (1881—1969) — PSRS militārais darbinieks;
• Jevgēņijs Vučetičs (Евгений Викторович Вучетич) (1908—1974) — padomju tēlnieks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dņipro.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)