Jūlija Timošenko
Jūlija Timošenko (ukraiņu: Юлія Володимирівна Тимошенко; dzimusi 1960. gada 27. novembrī Dnipropetrovskā) ir ukraiņu politiķe. Politiskās partijas Visukrainas apvienība "Tēvzeme" līdere. 2006. gada Ukrainas parlamenta (Radas) vēlēšanās vadīja Jūlijas Timošenko vēlēšanu bloku.
Jūlija Timošenko | |
---|---|
![]() Jūlija Timošenko 2009. gadā | |
Ukrainas premjerministre | |
Amatā 2007. gada 18. decembris — 2010. gada 11. marts | |
Prezidents | Viktors Juščenko |
Priekštecis | Viktors Janukovičs |
Pēctecis | Mikola Azarovs |
Amatā 2005. gada 24. janvāris — 2005. gada 8. septembris | |
Prezidents | Viktors Juščenko |
Priekštecis | Mikola Azarovs |
Pēctecis | Jurijs Jehanurovs |
| |
Dzimšanas dati |
1960. gada 27. novembris Dņipropetrovska, Ukraina |
Politiskā partija | Jūlijas Timošenko bloks |
Dzīvesbiedrs(-e) | Oleksandrs Timošenko |
Reliģija | Ukrainas pareizticīgo |
Dzīvesgājums Labot
Dzimusi 1960. gadā Dnipropetrovskā Vladimira Grigjana un Ļudmilas Telehinas ģimenē. Par Timošenko etnisko izcelsmi izteikti dažādi viedokļi. Kaut arī viņas biogrāfi rakstīja, ka viņas tēvs ir bijis Armēnijas ebrejs, tomēr vēlāk pati Timošenko apgalvoja ka viņas tēvs ir bijis latvietis.[1] Vecāki šķīrās, kad Jūlijai bija trīs gadi. Pēc vietējās skolas beigšanas studēja ekonomiku Dņipropetrovskas Valsts universitātē, studiju laikā 1979. gadā apprecējās ar Oleksandru Timošenko. Strādāja par inženieri Dnipropetrovskas mašīnbūves uzņēmumā. Perestroikas laikā 1988. gadā viņa kopā ar vīru nodibināja kooperatīvu, no 1989. gada vadīja jauniešu centru. 1991. gadā nodibināja kompāniju "Ukrainas benzīns". Pēc Ukrainas neatkarības atjaunošanas Timošenko bija Ukrainas Apvienotās Energosistēmas vadītāja (1995-1997), darbojās dabasgāzes sektorā, un bija viena no Ukrainas bagātākajiem cilvēkiem.
Oranžās revolūcijas laikā Timošenko bija Viktora Juščenko sabiedrotā un 2005. gada janvārī kļuva par Ukrainas premjerministri, tomēr tā paša gada septembrī savstarpējo domstarpību dēļ Juščenko atcēla viņu no amata. Arī pēc uzvaras 2006. gada vēlēšanās pretrunas starp Juščenko un Timošenko ilgāku laiku neļāva sastādīt funkcionējošu valdību. Timošenko atguva premjerministres amatu 2007. gada 18. decembrī. Pēc 2010. gada Radas vēlēšanām Timošenko savu premjerministres posteni zaudēja.
2011. gada 11. oktobrī tiesa Jūlijai Timošenko piesprieda brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem par savu pilnvaru pārsniegšanu, 2009. gadā noslēdzot Ukrainai neizdevīgu līgumu ar Krieviju par dabasgāzes piegādi.[2]
Eiromaidana protesta kustības rezultātā 2014. gada 22. februārī Ukrainas Parlaments nobalsoja par Timošenko tūlītēju atbrīvošanu no cietuma. Tās pašas dienas pēcpusdienā Timošenko atbrīvoja no apsardzes Harkivas slimnīcā un aizveda uz Kijivas Neatkarības laukumu, kur viņa uzrunāja sapulcējušos ļaudis, uzsverot, ka Ukrainā ir sākusies brīvu cilvēku, brīvas valsts un eiropeiskas valsts ēra.[3]
Atsauces Labot
- ↑ «ЮЛIЯ ТIМОШЕНКО: I. РОДОВIД Ю. ТИМОШЕНКО (Jūlijas Timošenko tēva raduraksti)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. janvārī. Skatīts: 2014. gada 23. februārī.
- ↑ «Timošenko piespriež septiņus gadus cietumā». tvnet.lv 2011. gada 11. oktobrī
- ↑ Timošenko Kijevā: Ir sākusies eiropeiskas valsts ēra Diena.lv, 2014. gada 22. februārī
Ārējās saites Labot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūlija Timošenko.
- Jūlijas Timošenko mājaslapa (angliski), (krieviski), (ukrainiski)
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Mikola Azarovs |
Ukrainas premjerministre 2005 |
Pēctecis: Jurijs Jehanurovs |
Priekštecis: Viktors Janukovičs |
Ukrainas premjerministre 2007 — 2010 |
Pēctecis: Mikola Azarovs |