Annas muiža
Annas muiža (vācu: Gut Annenhof) bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Annenieku ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Apbūvē ietilpst kungu māja un klēts.
| Annas muiža | |
|---|---|
 Annas muižas kungu māja | |
  Annas muiža | |
| Iepriekšējie nosaukumi | Gut Annenhof |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Annenieki, Annenieku pagasts, Dobeles novads,  Latvija |
| Koordinātas | 56°40′21″N 23°05′39″E / 56.672528215806°N 23.094269566387°EKoordinātas: 56°40′21″N 23°05′39″E / 56.672528215806°N 23.094269566387°E |
| Pabeigta | 18. gadsimta beigas/ 19./20. gadsimts |
| Īpašnieks | Pašvaldības īpašums un privātīpašums. |
| Oficiālais nosaukums: Annas muižas apbūve | |
| Aizsardzības numurs | 4846 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Vēsture labot šo sadaļu
15. gadsimtā muižas teritorija atradās Slagūnes vakā. 1561. gadā, pēc Livonijas ordeņa sabrukuma, zemes nodotas Dobeles pilskunga Matiasa fon der Rekes Jaunpils novada valdījumā, kas vēlāk pārveidojās par Jaunpils draudzes novadu. 1711. gadā, pēc Lielā mēra epidēmijas, netālu no muižas uzcēla Annenieku baznīcu. Ap 1800. gadu Rekes uzsāka Annas muižas apbūvi, uzcēla muižas ēku un saimniecības ēku. 1850. gadā Annas muiža darbu uzsāka skola, kuru vadīja Irlavas semināra audzēknis Fr. Veinbergs.
Agrārās reformas gaitā 1920. gadā muižas zemi sadalīja jaunsaimniecībās, bet Reku dzimtas locekļi apmetās tuvējā Brūnu muižā, līdz 1939. gadā izbrauca no Latvijas. Ap to pašu 1920. gadu Annas muižu pārdēvēja par Anneniekiem. 1930. gadā muižas klēti pārbūvēja par pagasta Tautas namu.