Jaropolks Svjatoslavičs

(Pāradresēts no Jaropolks)

Jaropolks Svjatoslavičs (baznīcslāvu:Ӕрополкъ, ukraiņu: Ярополк Святославич; dzimis ap 952. gadu, miris 978. gada 11. jūnijā) īslaicīgi bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 972. gada līdz savai nāvei 980. gadā, kad viņš gāja bojā cīņā par varu pret savu pusbrāli Holmgārdas (Novgorodas) ķēniņu Valdemāru (Vladimiru).

Jaropolks Svjatoslavičs
Ярополк Святославич
Jaropolks aplenktajā cietoksnī (V.Vereščagina zīmējums, 19. gadsimts)
Kijivas kņazs
972. gads — 980. gads
Priekštecis Svjatoslavs Igorevičs
Pēctecis Vladimirs Svjatoslavičs
Novgorodas kņazs
977. gads — 978. gads
Priekštecis Vladimirs Svjatoslavičs
Pēctecis Vladimirs Svjatoslavičs
Dzimis ap 958. – 960. gadu
Miris 978. gada 11. jūnijā
pie Kaņivas, Kijivas Krievzeme
(Čerkasu apgabals, Karogs: Ukraina Ukraina)
Apglabāts Desmitās daļas baznīca, Kijiva, Karogs: Ukraina Ukraina
Dinastija Ruriku dinastija
Tēvs Svjatoslavs Igorevičs
Māte nezināma

Kaut arī Jaropolks bija varjagu valdnieks, viņa vārda etimoloģiju saista ar slāvu vārdiem Яро- ("spožs") un -полк ("pūlis"), kas aptuveni nozīmēja "pūlī spīdošais".[1]

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Jaropolks bija Kijivas rusu ķēniņa (kagana) Svena (Svjatoslava) dēls. Viņa dzīvesstāsts zināms vienīgi no vairāk kā 100 gadus vēlāk rakstītās Nestora hronikas, kuras tekstā viņš pirmo reizi pieminēts sakarā ar 968. gada pečeņegu uzbrukumu Kijivai.[2] 970. gadā, aiziedams karagājienā pret bulgāriem uz Bizantiju, Svens (Svjatoslavs) atstāja par vietvalžiem savus dēlus - Jaropolks valdīja Kijivā, Helgi (Oļegs) nesen pakļauto drevļanu galvaspilsētā Ovručā, bet Valdemārs (Vladimirs Svjatoslavičs) Holmgārdā. Pēc tēva nāves dēli sadalīja valsti trīs daļās.

Pēc tam, kad 975. gadā Helgi (Oļegs) nogalināja Jaropolka karavadoņa Svenelda (vikingu: Sveinaldr) dēlu, 977. gadā starp brāļiem izcēlās karš. Jaropolks aplenca Ovručas pili, Helgi kaujā krita, bet Valdemārs aizbēga pie Norvēģijas valdnieka Hokona Sigurdsona (Håkon Sigurdsson). Jaropolks sāka valdīt visā Gardarīkē un noslēdza savienību ar Paltejsborgas (Polockas) ķēniņu Ragnvaldu, kas apsolīja viņam savu meitu Ragnhildu (Rognedu) par sievu. 978. vai 980. gadā Valdemārs ar varjagu karadraudzi atgriezās Holmgārdā un no turienes devās karagājienā uz Paltejsborgu, kur ar varu paņēma par sievu Jaropolkam apsolīto Ragnhildu.

Tajā pašā 980. gadā (citos avotos minēts 978. gads) Valdemārs devās karagājienā arī uz Kijivu, bet Jaropolks nocietinājās Rodņas pilī pie Rosas upes. Kad aplenktajā pilī sākās bads, Jaropolks piekrita sarunām ar Valdemāru, bet tika nogalināts.

Ārējās saites

labot šo sadaļu

Jaropolka Svjatoslaviča ciltskoks

labot šo sadaļu
  1. Макс Фасмер. Этимологический словарь.
  2. Ипатьевская летопись. — СПб., 1908. — Стлб. 35-56
  3. Iekavās senākais vikingu vārda variants
Rurika dinastijas valdnieks  
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Svjatoslavs Igorevičs
(Svendoslavs)
Kijivas kagans
ap 972.- ap 980.
Pēctecis:
Vladimirs Svjatoslavičs (Valdemārs)