Jans II Kazimirs Vāsa

**Jans II Kazimirs Vāsa**
*Jan II Kazimierz Waza*
Jans II Kazimirs Vāsa; Jan II Kazimierz Waza
Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs
	1648. gada novembris — 1668. gada 16. septembrī
Kronēšana	1649. gada 19. janvārī
Priekštecis	Vladislavs IV Vāsa
Pēctecis	Mihals Koributs Višņoveckis
Dzimis	1609. gada 22. martā; Krakova, Žečpospolita; ( Polija)
Miris	1672. gada 16. decembrī (63 gadu vecumā); Nevēra, Francijas Karaliste; (Njevra, Francija)
Apglabāts	Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija
Dzīvesbiedre	Marija Luīze Gonzaga; Klodīna Fransuāza Minjona;
Bērni	no Marijas Luīzes; Marija Anna; Jans Sigismunds;
Dinastija	Vāsu dinastija
Tēvs	Sigismunds III Vāsa
Māte	Austrijas Konstanca
Reliģija	katolisms
Paraksts

Jans II Kazimirs Vāsa (poļu: Jan II Kazimierz Waza, lietuviešu: Jonas Kazimieras Vaza, baltkrievu: Ян Казімір Ваза; dzimis 1609. gada 22. martā, miris 1672. gada 16. decembrī) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648. gada līdz 1668. gadam, kad atteicās no troņa. Jans Kazimirs bija pēdējais Vāsu dinastijas Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks un pēdējais karalis, kura dzīslās ritēja Jagellonu dinastijas asinis. Valdīšanas laikā valstī pastiprinājās dezintegrācijas un anarhijas procesi.

Pilns tituls

Kā Polijas karalis Jans II Kazimirs svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Jans Kazimirs, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Smoļenskas, Severijas, Čerņigovas lielhercogs, kā arī zviedru, gotu un vandaļu karalis ar mantojuma tiesībām, u.c."

(Ioannes Casimirus, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russie, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Smolenscie, Severiae, Czernichoviaeque; nec non Suecorum, Gothorum, Vandalorumque haereditarius rex, etc.)

Dzīvesgājums

Dzimis Žečpospolitas karaļa Sigismunda III Vāsas un Hābsburgu ercehercoga Kārļa II meitas Konstances ģimenē. 1632. gadā par karali Žečpospolitas karali kļuva Jana Kazimira vecākais pusbrālis Vladislavs IV Vāsa. Pirms kļūšanas par karali Jans Kazimirs lielā mērā atradās karaļa Vladislava IV ēnā un bija pazīstams ar nesabiedrisko raksturu.

Parādīja labas organizatora spējas Smoļenskas kara laikā no 1632. līdz 1634. gadam. 1635. gadā devās diplomātiskajā misijā uz Vīni, vēlāk pievienojās Svētas Romas impērijas karaspēkam cīņa pret Franciju. 1636. gadā atgriezās Žečpospolitā, tomēr nespēdams kļūt par Kurzemes hercogu, 1638. gadā pameta valsti, lai dotos uz Spāniju un kļūtu par Portugāles vicekarali. Tomēr ceļā viņu sagūstīja Rišeljē aģenti, un viņš līdz 1640. gadam atradās apcietinājumā. 1641. gadā Jans Kazimirs nolēma kļūt par jezuītu un 1641. gadā atkal pameta Žečpospolitu. 1643. gadā iestājās jezuītos, izraisīdams diplomātiskas nesaskaņas starp Žečpospolitu un pāvestu. Jans Kazimirs kļuva par kardinālu, tomēr 1646. gadā atgriezās Žečpospolitā un 1647. gadā atteicās no kardināla amata.

Pēc Vladislava IV nāves Jans Kazimirs tika ievēlēts par Žečpospolitas karali. Viņa valdīšana noritēja Žečpospolitai ārkārtīgi grūtā laikā. Pēc Bohdana Hmeļnicka sacelšanās valstij bija jācīnās Otrajā Ziemeļu karā, kurā Žečpospolita pilnībā zaudēja Kreisā krasta Ukrainu un Smoļensku. Vēlāk, saistībā ar Polijas Vāsu pretenzijām uz Zviedrijas kroni, zviedri iebruka Žečpospolitā un t. s. Plūdu laikā okupēja gandrīz visu valsti, smagi to izpostot. 1660. gadā Olivas miera līgumā Jans Kazimirs apstiprināja Zviedrijas tiesības uz Livoniju un Rīgu.

Jans Kazimirs apprecēja sava pusbrāļa Vladislava IV atraitni Ludviku Mariju Gonzagu, kura bijusi liels atbalsts depresijā esošajam karalim. Viņa mira 1667. gadā.

1668. gada 16. septembrī Jans II Kazimirs atteicās no troņa, devās uz Franciju, atkal iestājās jezuītos un kļuva par Nevēras klostera abatu. Mira 1672. gadā. 1676. gadā tika pārapbedīts Krakovā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jans II Kazimirs Vāsa.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Vāsas dinastijas valdnieks
Priekštecis: Vladislavs IV Vāsa	Polijas karalis 1648 — 1668	Pēctecis: Mihals Koributs Višņoveckis
Priekštecis: Vladislavs IV Vāsa	Lietuvas dižkunigaitis 1648 — 1668	Pēctecis: Mihals Koributs Višņoveckis