Jūras žagata
Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.[1][2] Tā sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[3] Jūras žagata ir Fēru Salu nacionālais putns.
| Jūras žagata Haematopus ostralegus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Bridējputni (Charadrii) |
| Dzimta | Jūras žagatas (Haematopodidae) |
| Ģints | Jūras žagatas (Haematopus) |
| Suga | Jūras žagata (H. ostralegus) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks | |
 Jūras žagata Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Tā ir visplašāk izplatītā jūras žagatu suga pasaulē.[4] Ligzdošanas areāls rietumos sākas ar Rietumeiropas un Skandināvijas piekrasti, turpinās pāri Eiropai, Baltiju ieskaitot, pāri Krievijas rietumu daļai, sasniedzot Rietumsibīriju. Izolētas populācijas mājo Kamčatkā, Ķīnas austrumu un Korejas piekrastēs, kā arī Vidusjūras Eiropas piekrastē. Ligzdošanas areāls dienvidos sasniedz Melno, Kaspijas un Arāla jūras.[1] Šajā areālā nav sastopama neviena cita jūras žagatu suga.
Lielākā daļa jūras žagatu populācijas ir gājputni. Eiropas ligzdotāji ziemo Rietumeiropas dienvidu, Ziemeļāfrikas, Āfrikas rietumu un Tuvo Austrumu piekrastēs,[1] Āzijas ligzdotāji Dienvidāzijas piekrastēs. Īrijā, Lielbritānijā un Eiropas piekrastē iepretim Britu salām tā uzturas cauru gadu.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā jūras žagata ligzdo vietām gar Daugavu (visā tās garumā), kā arī atsevišķās vietās jūras piekrastē. Latvijā sastopama jūras žagatas nominālpasuga — Haematopus ostralegus ostralegus.[1] Ligzdo apmēram 50—80 pāri. Jūras žagata arī nelielā skaitā caurceļo. Četri novērojumi ir bijuši ziemas mēnešos.[1] 2005. gada maijā viens jūras žagatu pāris piepulcējās lielo ķīru un zīriņu baram un apmetās ligzdošanai uz Preses nama jumta, Rīgā.
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuJūras žagata ir vidēji liels bridējputns. Tās ķermeņa garums ir 40—48 cm, spārnu plētums 80—86 cm, knābja garums 7,5—9 cm, svars tēviņam 425—805 g, mātītei 445—820 g.[4][5][6]
Savu nosaukumu tā, visticamāk, aizguvusi no žagatas, tai līdzīgā apspalvojuma dēļ. Tai ir melnbalts apspalvojums (melna mugurpuse, galva un krūtis, balta apakšpuse, uz melnās spārnu virspuses balta, plata josla, kas virzienā uz spārnu galiem sašaurinās, bet no apakšas spārni ir balti ar melniem galiem, aste balta ar melnu galu[4][7]), sarkanas acis, garš un spēcīgs, sarkans knābis un garas, sārtas kājas.[5] Ārpus ligzdošanas sezonas tēviņam pazodē veidojas šaura, balta josliņa, atgādinot krellītes. Arī knābis un kājas zaudē košumu.[4] Abi dzimumi ārēji izskatās līdzīgi, tikai tēviņam knābis ir īsāks un masīvāks.[4][7] Jauns putns ir brūnganāks ar blāvāku knābi un pelēkām kājām.[7] Jūras žagata ir viegli pamanāma, jo ir ne tikai košs putns, bet arī skaļš. Tās spalgais, skaļais kliedziens ir tikpat viegli atpazīstams, kā tās izskats.
Pasugas savstarpēji atšķiras ar knābja garumu, spārnu baltās joslas lielumu un apspalvojuma melno spalvu košumu.[4]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļu
Lai arī ligzdošanas teritorijas iesniedzas dziļi iekšzemē, ārpus vairošanās sezonas jūras žagata uzturas jūru un okeānu piekrastēs.[8] Migrācijas laikā tās pārlido, veidojot juceklīgu līniju, kurā ir 25—70 jūras žagatas. Ceļošana notiek gan dienā, gan naktī. Lidojums ir spēcīgs, ātrs un taisns. Vienā reizē, no atpūtas vietas līdz nākamajai atpūtas vietai, jūras žagata nolido gandrīz 1000 km.[4] Ziemošanas vietās putni uzturas pa vienam vai veido nelielus barus, kuros ir līdz 10 īpatņiem, tomēr nakšņošanas vietās reizēm sapulcējas lielāki bari.[8]
Barojoties jūras žagatas galvenais rīks ir tās spēcīgais knābis, ko tā izmanto gliemju pāršķelšanai vai slieku un citu tārpu, vai kukaiņu kāpuru meklēšanai.[5] Jūras žagata barojas arī ar krabjiem un citiem vēžveidīgajiem.[7][8]
Ligzdošana
labot šo sadaļuJūras žagatu mātīte dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā, tēviņš 4 gados.[4] Putni veido monogāmus pārus un ir ļoti teritoriāli ligzdošanas laikā. Ligzdo pa vienam pārim vai nelielās grupās liedagos, kāpās, klintīs vai piekrastes pļavās ar īsu zāli.[8] Ligzda ir vienkārša iedobe (var būt gan neizklāta, gan izklāta ar kādu mīkstāku materiālu), tā atrodas zālē, smiltīs vai uz kailiem akmeņiem un oļiem. Iedobi izveido tēviņš, bet mātīte izvēlas vietu.[4] Tā var būt piekrastē vai uz salas, vieta, no kuras labi pārredzama apkārtne.[4]
Gadā parasti ir viens perējums, tomēr, ja tas aiziet bojā, pāris var uzsākt atkārtotu perēšanu.[7] Dējumā ir 2—4 (visbiežāk trīs) pelēkbrūnas, raibumotas olas.[7] Perē abi vecāki, inkubācijas periods ilgst 24—27 dienas. Izšķiļoties mazuļus sedz pelēkas dūnas ar raibumiņiem. Sasnieguši vienas dienas vecumu, tie pamet ligzdu. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki, līdz jaunie putni kļūst patstāvīgi 34—37 dienu vecumā.[7] Jūras žagata sasniedz 36—40 gadu vecumu.[4]
Putna nozīme ekosistēmas pētīšanā
labot šo sadaļuJūras žagatu izskats un izturēšanās ir ļoti viegli identificējami. Pēc šo putnu skaita, uzturēšanās un uzvedības var izdarīt nozīmīgus secinājumus par attiecīgā reģiona vides veselības stāvokli. Piemēram, ilgstoši pētīta putnu uzvedība barības meklējumos tiek Ziemeļvācijā, Nīderlandē un Ziemeļrietumanglijā.
Sistemātika
labot šo sadaļuJūras žagatai ir 4 pasugas:[2]
- Haematopus ostralegus ostralegus — nominālpasuga, sastopama Islandē, Skandināvijā, Rietumeiropā, Austrumeiropas ziemeļu daļā;
- Haematopus ostralegus buturlini — sastopama Kazahstānas rietumos, līdz Ķīnas ziemeļrietumiem;
- Haematopus ostralegus longipes — sastopama Ukrainā, Turcijā, līdz Sibīrijas rietumiem;
- Haematopus ostralegus osculans — sastopama Kamčatkā, Korejā un Ķīnas ziemeļaustrumos.
Galerija
labot šo sadaļu-
Jūras žagata (Haematopus ostralegus) -
Jūras žagata un akmeņtārtiņš -
-
2002. gada izlaiduma Fēru salu marka ar jūras žagatas (Tjaldur) attēlu -
1977. gada Fēru salu marka
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Ornitofaunistika: Jūras žagata Haematopus ostralegus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 22. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 IOC World Bird List: Buttonquail, plovers, seedsnipe & sandpipers
- ↑ «IUCN: Haematopus ostralegus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. februārī. Skatīts: 2016. gada 22. februārī.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 «Oiseaux-birds: Eurasian Oystercatcher». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. februārī. Skatīts: 2016. gada 22. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 The Birds of the Western Palearctic (Abridged ed.). Oxford University Press. 1997. ISBN 0-19-854099-X.
- ↑ Alive: Eurasian Oystercatcher (Haematopus ostralegus)
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 «ARKive: Oystercatcher (Haematopus ostralegus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2016. gada 22. februārī.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 «BirdLife: Haematopus ostralegus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 22. februārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Putni Latvijā un pasaulē
- Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību. Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti.
- Avibase: Eurasian Oystercatcher, Haematopus ostralegus Linnaeus, 1758
- IBC: Eurasian Oystercatcher (Haematopus ostralegus) Arhivēts 2014. gada 18. martā, Wayback Machine vietnē.