Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola

Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola bija viena no Jēkabpils skolām, kas darbojās no 1904. līdz 1915. gadam. Tā bija pirmā šāda veida latviešu skola Latvijā, līdz 1909. gadam to vadīja Ludis Bērziņš.

Vecā Jēkabpils tirdzniecības skolas ēka pie katoļu baznīcas.

Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi.

Skolas ēka atradās Daugavas krastā iepretim pārceltuvei (ēka gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā).

Vēsture

Skola tika dibināta 1904. gada rudenī kā zēnu skola. Skolu uzturēja pilsētas pašvaldība. Tirdzniecības skolas inspektors no tās atklāšanas brīža līdz 1909. gada vidum bija Ludis Bērziņš, vēlāk viņa darbu turpināja Jānis Kārkliņš, kurš vadīja skolu līdz tās darbības izbeigšanai ( abi inspektori bija vēlākie Latvijas Universitātes profesori).

Skola līdzinājās proģimnāzijai, taču tā bija ne tikai arodskola, bet arī vispērizglītojoša skola, jo skolu beigušie audzēkņi Krievijas impērijas vidusskolas ar labām sekmēm beidza pēc 1,2 gadiem. Mācību iestāde atradās Tirdzniecības ministrijas pārziņā, tāpēc ideoloģiski skolai bija daudz lielāka brīvība. Skolas budžetu veidoja no pašvaldības saņemtais pabalsts (2000 rubļi gadā), skolas naudas un ziedojumi. Mācību maksa bija pieticīga, pēc skolas beigšanas bija izredzes dabūt vietu tirdzniecības uzņēmumos, tāpēc šeit varēja mācīties arī trūcīgāku ierēdņu, tirgotāju, zemnieku un amatnieku dēli.

Skolai bija nozīmīga loma pilsētai un tās apkārtnei, jo citu par pamatskolām augstāku mācību iestāžu šajā apkārtnē vēl nebija. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola piederēja pie pirmajām šāda veida arodskolām Latvijā pirms Pirmā pasaules kara.

Skola pastāvēja līdz 1915. gada vasarai, kad tai, sakarā ar frontes tuvošanos Jēkabpilij, vajadzēja evakuēties uz Pleskavu Krievijā.

Skolotāji

Izglītības iestādē strādāja skolotāji Jānis Kārkliņš (grāmatvedība, tirdzniecības priekšmeti, franču valoda), M. Āriņš — Rācenis, J. Bērziņš (dabas zinātnieks, vēlākais Mazsalacas ģimnāzijas direktors), J. Šteinbriks, J. Bērziņš, L. Bērziņš (vēlākais miertiesnesis Jelgavā), brīvmākslinieks Sockis, J. Alberts, mākslinieks Jānis Kuga (vēlākais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors), Kārlis Strautmalnieks — Corbiks (vēsture, kora dziedāšana), Kārlis Lamberts (ģeometrija, latviešu valoda), Ignatjevs (matemātika), Reinholds Maksimilans Valters (ticības mācība luterāņiem, Krustpils luterāņu baznīcas draudzes mācītājs), Grove (vācu valoda), Cukursuks, Barzes — Markus kundze, Ķempe, Pilsātnieks, J. Siliņš, Serkovs un citi.

Audzēkņi

11 gadu pastāvēšanas laikā abās tirdzniecības skolās ( arī Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola) kopā mācījušies 570 skolnieki, no kuriem 190 beiguši pilnu kursu. Skolas evakuācijas (1915. gadā) dēļ mācības pārtraukuši 180 audzēkņu.

Audzēkņu sadalījums pēc apriņķiem

Visvairāk audzēkņu nāca no Jēkabpils apriņķa — 44,8%, Latgales — 12,1%, Ilūkstes apriņķa — 4,2%, Rīgas apriņķa — 5,7%, Cēsu apriņķa — 13,6% (vēlākais Madonas apriņķis), Bauskas apriņķa — 2,6%, Jelgavas apriņķa — 2,6%, no Lietuvas — 4,4%, 10% nezināma dzīves vai piederības vieta.

Audzēkņu sadalījums pēc tautības

Pēc tautībām audzēkņi sadalījās šādi: latvieši — 84,2%, ebreji — 9%, krievi — 3,7%, vācieši — 1,5%, lietuvieši — 1,1%, poļi — 0,5%.

Ievērojami skolas audzēkņi

Skolas audzēkņi bija Pauls Stradiņš, Pāvils Mucenieks, Arnolds Aizsilnieks, Kārlis Dolietis, Jānis Skudra, Valdemārs Malcenieks, Jānis Stulpiņš, Visvaldis Dūms, Artūrs Aparnieks, Aleksandrs Grīns, Uga Skulme, Alberts Prande, Herberts Zommers, Pēteris Dardzāns, K. Freimanis (vēlākais konsuls) un daudzi citi ievērojami cilvēki.