Jānis Akermanis

(Pāradresēts no Jānis Rūdolfs Akermanis)

Jānis Rūdolfs Akermanis (dzimis 1897. gada 24. aprīlī, miris 1972. gada 8. janvārī)[1] bija latviešu lidotājs, aviokonstruktors, pedagogs, sabiedriskais darbinieks.

Jānis Akermanis
kara lidotāja uniformā
kara lidotāja uniformā
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 24. aprīlī
Rundāles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1972. gada 8. janvārī (74 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mineapole, ASV
Tautība latvietis
Nodarbošanās aviokonstruktors

DzīvesgājumsLabot

Dzimis Rundāles pagasta kalēja Dāvja Akermaņa un viņa sievas Elizabetes ģimenē. 1915. gadā beidza mācības Jelgavas reālskolā un sāka studēt Rīgas Politehniskā Institūta Mehānikas fakultātē. Kara dēļ RPI evakuēja uz Ivanovo-Vozņesensku, 1916. gadā viņš brīvprātīgi pieteicās Krievijas impērijas armijā un tapa nosūtīts uz Ķeizariskā tehniskā institūta Aeronautikas skolu Maskavā.[1] Aviācijas teorijas studijas vadīja profesors Nikolajs Žukovskis. Pēc kursu beigšanas 1916. gada decembrī viņš ieguva virsnieka pakāpi un ar Žukovska rekomendāciju tika nosūtīts uz Franciju mācību turpināšanai, kur Avordā un Kozo apguva pilnu pilota - iznīcinātāja apmācības kursu (1916-1917). 1917. gada vasaras beigās apakšvirsnieks Akermanis kā eksperts tika nosūtīts uz Itāliju lidmašīnu iegādei un transportēšanai uz Krieviju. Pēc Oktobra revolūcijas Akermani ieskaitīja franču izlūku - iznīcinātāju eskadriļā.[2]

1918. gadā pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un Krievijas izstāšanās no kara Akermanis emigrēja uz ASV.[1] Sākotnēji viņš strādāja Ford autobūves rūpnīcā Detroitā un paralēli mācījās koledžā. 1925. gadā absolvēja Mičiganas Universitātes aviācijas nodaļu kā bakalaurs, 2 gadus vēlāk kā maģistrs.[1] Līdz 1928. gadam strādāja inženiera amatā uzņēmumā Stout-Ford All Metal Aircraft Corporation.[1] 1928. gadā neilgu brīdi bija uzņēmuma Hamilton Metalplane Corporationgalvenais inženieris, no 1929. gada — atbildīgais inženieris uzņēmumā Mohawk Aircraft Corporation.[1]

1928. gadā kļuva par Minesotas Universitātes profesoru (līdz 1961. gadam) un nodibināja ASV pirmo aviācijas tehnikas katedru, kas vēlāk tika pārveidota par aviācijas tehnikas fakultāti. No 1931. līdz 1959. gadam bija Aeronautikas fakultātes dekāns.[1] Nodibinājis ASV ziemeļrietumu aviācijas klubu  studentiem. 1931. gadā Madras Rotor Power Company konsultants, kur strādāja pie Flettnera rotora projekta. 1934. gadā kļuva par Minnesotas štata aeronautikas komisāru. No 1934. gada strādāja par kompānijas Mohawk galveno konstruktoru un direktoru.

1935. gadā apmeklēja Latviju, konsultēja VEF rūpnīcu par jaunās lidmašīnas JDA-10M izstrādi, apmeklēja arī Maskavu, kur viņam piedāvāja kļūt par jauna aeronautikas izpētes centra vadītāju, taču viņš atteicās. 1937. gadā rūpnīca VEF sāka darbu pie Akermaņa konstruētās divmotoru lidmašīnas VEF JDA-10M būves. 1936. gada 24. jūnijā palaists viņa izgatavots gaisa balons stratosfēras pētījumiem, kurš pēc stundas atradies jau 16km augstumā. 1938. gadā pēc Akermaņa rasējumiem VEF uzbūvēja nelielu vēja tuneli. 1939. gadā viesojās Latvijā, iepazinās ar JDA-10M izmēģinājumiem, tikās ar armijas vadību, lai konsultētu par kara aviāciju.

1940. gadā kļuva par padomnieku lidojumu pētniecības daļā uzņēmumā Boeing.[1] 1942. gadā dibināja uzņēmumu Dtrada Equipment Corporation, kas nodarbojās ar lidmašīnu instrumentu un pilotu tērpu konstruēšanu un ražošanu. No 1942. līdz 1945. gadam bija ASV Nacionālās aizsardzības padomes loceklis,[1] 1944. - 1945. gados bija ASV Gaisa spēku speciālais padomnieks Eiropā. Vadīja Rozmauntas aeronautikas laboratoriju (1946 — 1962). Pēc Otrā pasaules kara viņš kļuva par ASV nacionālās aeronautikas padomes priekšsēdētāju.[3]

Visu 1971. gadu pavadīja Tobāgo, lai vāktu liecības par šo kādreizējo Kurzemes koloniju. Sniedza arī visāda veida palīdzību tautiešiem, kuriem bija izdevies izbēgt no PSRS uz „brīvo pasauli”.

DarbiLabot

Akermanis bija pirmās vienlaidmetāla satiksmes lidmašīnas ASV autors, pirmās ASV divmotoru lidmašīnas, kas lido ar vienu motoru, autors, kā arī vairāku citu projektu autors.[1] Viņš izstrādāja lidmašīnu spārnu konstrukcijas vairākām Boeing lidmašīnām.[1]

Akermanis ir vairāk nekā 20 zinātnisku rakstu autors, ir 12 patenti.[1]

1979. gadā viņa vārdā tika nosaukta Minesotas Universitātes katedra, tāpat nodibināts fonds.[1] Smitsona muzejā Vašingtonā, kur tikuši kolekcionēti visi ievērojamākie ASV izgudrojumi, atrodas viņa konstruētā X-14880 lidmašīna.[1]

BibliogrāfijaLabot

  • Akerman J. D., Barlow H. W., Salisbury H. W. "Problems in Airplane Structural Analysis". — Minneapolis, 1938.
  • Akerman J. D. "Who is who in aviation". — Ziff-Davis Pub. Co., New York 1943.

AtsaucesLabot

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 119. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. «Jānis Akermanis». Bauskasbiblioteka.lv. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.
  3. «Jānis Akermanis». Vieglassmiltis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

LiteratūraLabot

  • Edvīns Brūvelis „Latvijas Aviācijas vēsture”. — Jumava, Rīga 2003. ISBN 9984055809
  • Михеев Вадим Ростиславович «Иван Давович Акерман (1897-1972) и Михаил Ваттер (1899-1976) - забытые ученики Н.Е. Жуковского» — Наука, Москва 2003. ISBN 5020330469

Ārējās saitesLabot