Vikipēdija

Jānis Priedkalns

Latvijas politiķis

Jānis Priedkalns (dzimis 1934. gada 28. martā Bārbeles pagastā; miris 2022. gada 17. jūnijā Austrālijā) bija latviešu zinātnieks, sabiedriskais darbinieks, politiķis un luterāņu mācītājs. Bijis 6. Saeimas deputāts (1996—1997) un Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā (1997—2001). Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Jānis Priedkalns
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 28. martā
Valsts karogs: Latvija Bārbeles pagasts, Latvija
Miris 2022. gada 17. jūnijā (88 gadi)
Valsts karogs: Austrālija Austrālija
Tautība latvietis
Nodarbošanās veterinārmedicīna, neirozinātne, politika, teoloģija
Vecāki Kārlis un Erna Priedkalni
Brāļi Juris Priedkalns
Māsas Ruta Priedkalne-Zirne
Dzīvesbiedre Sarma Kaškura, Ilga
Bērni Māra, Kārlis, Indra, Dāvids, Anna, Toms

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1934. gada 28. martā Bārbeles pagastā Valmieras apriņķa veterinārārsta Kārļa Priedkalna un viņa sievas Ernas, dzimušas Krīgeras, ģimenē. Bērnībā dzīvoja Valmierā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, mācījās Kārļa Skalbes Flensburgas Latviešu tautskolā. 1949. gadā pārcēlās uz Austrāliju, mācījās Jallornas vidusskolā.

1959. gadā viņš absolvēja Sidnejas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti, nostrādāja divus gadus praksē. 1966. gadā Minesotas Universitātē ASV ieguva doktora grādu endokrinoloģijā par tēmu "Dažādu hormonu iedarbība uz folikula stimulāciju". Pēc pārcelšanās uz Vāciju studēja teoloģiju Minhenes Universitātē, tad nodarbojās ar pētniecību Lionā un Parīzē.[1] 1970. gadā ieguva Kembridžas Universitātes Humanitāro zinātņu maģistra grādu, bija Kembridžas Universitātes mācībspēks (1970—1972) un ieguva Veterinārzinātņu ķirurga grādu Londonā, 1972. gadā papildinājās Hārvarda Universitātes Medicīnas fakultātē. Pēc atgriešanās Austrālijā bija Adelaides Universitātes Anatomijas un histoloģijas katedras vadītājs un Medicīnas fakultātes profesors, Dabaszinātņu fakultātes dekāns. Viņš panāca, ka latviešu valoda ieguva abitūrijas kursa tiesības un tika akreditēta ar studiju galvenā priekšmeta statusu Adelaides Universitātē.[2] 1990. gada 22. jūlijā J. Priedkalnu ordinēja diakona amatā.[3] 1994. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekli. 1993. gadā J. Priedkalns nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta.

Pēc pārcelšanās uz Latviju 1995. gadā viņš kandidēja arī 6. Saeimas vēlēšanās, taču tāpat sākotnēji netika ievēlēts, tomēr 1996. gadā kļuva par 6. Saeimas deputātu Māra Grīnblata vietā. 1996. un 1997. gadā J. Priedkalns bija Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas loceklis, bet 1997. gadā zaudēja Saeimas deputāta mandātu. 1997. gadā J. Priedkalns bija Latvijas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļas vadītājs un no 1997. gada novembra līdz 2001. gada augustam — Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā un ANO Cilvēktiesību komisijas loceklis.[4] J. Priedkalns aizgāja no diplomātiskā dienesta pusgadu pirms savu pilnvaru beigām ANO vēstnieka amatā.[5]

1998. gadā J. Priedkalns piedalījās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes atjaunošanā. 1999. gada jūnijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" J. Priedkalnu pieteica kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās,[2] taču vēlēšanu pirmajā kārtā viņš zaudēja Raimondam Paulam (par Valsts prezidenti vēlēšanās ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu). No 2001. līdz 2008. gadam J. Priedkalns bija Rīgas Stradiņa universitātes, tad Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes profesors publiskās vadības disciplīnā. Bijis Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdētājs (2003—2005),[6] Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sabiedrisko attiecību padomes loceklis.[2] 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās J. Priedkalns kandidēja no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, bet netika ievēlēts. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu atbalstu neguva 10. Saeimas vēlēšanās, kandidējot no Nacionālās apvienības saraksta.

2008. gadā J. Priedkalns atgriezās Austrālijā. 2013. gadā viņš kļuva par Adelaides latviešu draudzes mācītāju, 2014. gadā arī par prāvestu un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē Virsvaldes locekli.[2]

Miris 2022. gada 17. jūnijā Austrālijā.[3]

Apbalvojumi

labot šo sadaļu

Publikācijas

labot šo sadaļu

Jāņa Priedkalna zinātnisko pētījumu galvenais lauks bija embrioloģija un neiroendokrinoloģija, pētot smadzeņu šūnu iedarbību uz endokrīniem dziedzeriem. Sarakstījis vairāk nekā 70 zinātnisku publikāciju latviešu, angļu, vācu un franču valodās.[2]

  • J. Priedkalns. Pregnancy and the Central Nervous System. In: Comparative Placentation (ed. D.H.Steven), 1975, London: Academic Press, pp. 189 −213.
  • J. Priedkalns, A. Okshe, C. Vleck , R.K. Bennett. The response of the hypothalamo-gonadal system to environmental factors in the Zebra finch, Poephila guttata castanotis: Structural and functional studies. Cell & Tissue Research, 1984, vol. 238, N 1, pp. 23-35.
  • J. Priedkalns, C. Vleck. Effect of environmrntal factors on testicular functions in the zebra finch. In: Current Trends in Comparative Endocrinology (eds. B.Lofts and W.N.Holmes), 1985, Hong Kong: Hong Kong University Press, pp. 265—268.
  • J. Priedkalns, A. Okshe. Cytoarchitecture of the Hypothalamus in the Zebra Finch. J. Anat., 1987, vol. 155, p.258.
  • J. Priedkalns. Female Reproductive System (Chapter). In: Textbook of Veterinary Histology, 1st-6th edit (eds. H.-D. Dellmann, J.A.Eurell), 1973—2006; Philadelphia: Lea&Febiger, Baltimore: Lippincott Williams&Wilkins.
  • J. Priedkalns. Language as the core value of Latvian culture: the Australian experience. Journal of Baltic Studies, 1994, vol. 25, N 1, pp. 29-42.
  • J. Priedkalns, R.K. Bennett. Air humidity and water supply affect reproductive activity in the Zebra Finch. J. Anat., 1990, vol. 173, pp. 207—208.
  • J. Priedkalns. Globalization and Ethnic Heritage. United Nations Millennium Summit Proceedings «Imagining Tomorrow — Rethinking the Global Challenge» (ed.K.Sharma), New York, 2000.
  • Latvijas Universitātei un Konservatorijai 1919−1940 un latviešu pēckara izglītībai Latvijā un Rietumos veltīts rakstu krājums. J. Priedkalns (red). Rīga: LAMZA/ELPA, 2004.
  • J. Priedkalns. Globalizācija un etniskā kultūrmantojuma saglabāšana. Universitas, 89 (252), 1—4. New York/Rīga: Latvijas Korporāciju apvienība, 2005.

Mecenātisms

labot šo sadaļu

2010. gadā Jānis Priedkalns novēlēja Latvijas Universitātei 142 400 eiro kā neaizskaramo kapitālu Jāņa Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fondam, no kura tiek atbalstīti neirozinātnieki un studenti, kas iesaistīti neiroloģijas pētniecībā, prioritāri neiroendokrinoloģijas nozarē. Daļu no šīs summas viņš ieguva pēc sava auto "Ferrari" 1970. gada "Daytona" modeļa pārdošanas.[7]

Literatūra

labot šo sadaļu
  • Māris Ruks. "Izcilības spēks: Jānis Priedkalns". Rīga: Antava, 2012.-357 lpp.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Saruna ar Dr. Jāni Priedkalnu. Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības prāvests laikraksts "Latvietis" Nr. 672, 2014. gada 27. jūlijā
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Prāvests prof. Dr. Jānis Priedkalns. Globālais latvietis Ruta Priedkalne-Zirne, laikraksts "Latvietis" Nr. 672, 2021. gada 20. oktobrī, pirmpublicējums izdevumā „Čikāgas Ziņas“
  3. ↑ 3,0 3,1 Mūžībā aizsaukts prāvests Dr. Jānis Priedkalns LELBPasaulē 2022. gada 17. jūnijā
  4. ↑ Latvijas un ārvalstu vēstnieki akreditācijās — Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās "Latvijas Vēstnesis" 29.10.1997., Nr. 283/284
  5. ↑ Latvijas vēstnieks ANO pamet posteni LETA 08.08.2001
  6. ↑ Vēstures vieta Latvijas vizītkartē "Latvijas Vēstnesis" Nr. 9, 18.01.2005.
  7. ↑ In Memoriam. Jānis Priedkalns (1934—2022) Latvijas Zinātņu akadēmija
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jānis_Priedkalns&oldid=4011588"