Māris Grīnblats

Māris Grīnblats (dzimis 1955. gada 5. janvārī; miris 2021. gada 14. martā) bija latviešu politiķis, bijis piecu Saeimas sasaukumu deputāts, kā arī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs laikā no 1995. līdz 1997. gadam.[1] Pārstāvēja Nacionālo apvienību, kā arī tās priekšteces "Tēvzemei un Brīvībai" un TB/LNNK.

Māris Grīnblats
Maris Grinblats.jpg
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1997. gada 13. februāris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Jānis Gaigals
Pēctecis Juris Celmiņš

Dzimšanas dati 1955. gada 5. janvārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2021. gada 14. martā (66 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Politiskā partija
Profesija sociologs, skolotājs
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

DzīvesgājumsLabot

M. Grīnblats 1973. gadā beidza Kuldīgas 1. vidusskolu, 1982. gadā absolvēja P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Strādājis par sociologu, skolotāju.

Politiskā darbībaLabot

M. Grīblats aktīvi iesaistījās Atmodas laika notikumos. 1988. gadā iestājies Latvijas Tautas frontē. No 1990. līdz 1993. gadam viņš bija Pilsoņu kongresa delegāts, priekšsēdētāja vietnieks, priekšsēdētājs. Viens no partijas "18. novembra savienība" izveidotājiem un dalībniekiem.

No 1992. gada M. Grīnblats bija apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" biedrs. Viņš bija Saeimas deputāts visos piecos tās sasaukumos no Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2010. gadam, noliekot deputāta mandātu vien uz laiku, kamēr ieņēma izglītības un zinātnes ministra, kā arī Ministru prezidenta biedra amatu Andra Šķēles pirmajā Ministru kabinetā. Pēc 6. Saeimas vēlēšanām 1995. gadā M. Grīnblats bija nominēts Ministru prezidenta amatam, tomēr Saeima viņa piedāvāto valdību noraidīja ar 51 balsi pret, 48 balsīm par, un vienam deputātam atturoties.[2] No 2002. līdz 2010. gadam M. Grīnblats bija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.[3][4] Bijis arī partijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs (1996—2002).

2010. gadā M. Grīnblats nesekmīgi kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta, neiekļūstot parlamentā pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Viņš kļuva par apvienības Saeimas frakcijas konsultantu, turpinot darboties šajā amatā arī divos nākamajos Saeimas sasaukumos.

Miris 2021. gada 14. martā.[5]

AtsaucesLabot

  1. Māris Grīnblats Archived 2008. gada 19. novembrī, Wayback Machine vietnē., informācija par ministru LR Izglītības un zinātnes mājaslapā, informācija iegūta 02.10.2008.
  2. «Latvijas Republikas 6.Saeimas sēde 1995.gada 23.novembrī». Saeima. Skatīts: 2021. gada 15. martā.
  3. «Māris Grīnblats». Saeima. Skatīts: 2021. gada 15. martā.
  4. «Māris Grīnblats - Latvijas Republikas 9.Saeima». Saeima. Skatīts: 2021. gada 15. martā.
  5. «Mūžībā devies bijušais politiķis Māris Grīnblats». 2021. gada 15. martā. Skatīts: 2021. gada 15. martā.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Gaigals
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs
1995. gada 21. decembris1997. gada 13. februāris
Pēctecis:
Juris Celmiņš