Slucka (baltkrievu: Слуцк, krievu: Слуцк) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Sluckas rajona centrs pie Slučas upes.

Slucka
pilsēta
Слуцк
Slučas upe Sluckā
Slučas upe Sluckā
Karogs: Slucka
Karogs
Ģerbonis: Slucka
Ģerbonis
Slucka (Baltkrievija)
Slucka
Slucka
Slucka (Minskas apgabals)
Slucka
Slucka
Koordinātas: 53°01′48″N 27°33′18″E / 53.03000°N 27.55500°E / 53.03000; 27.55500Koordinātas: 53°01′48″N 27°33′18″E / 53.03000°N 27.55500°E / 53.03000; 27.55500
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Minskas apgabals
Rajons Puhaviču rajons
Pilsētas tiesības 1441
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 60 056
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa slutsk.minsk-region.by
Slucka Vikikrātuvē

Rakstos Slucka pirmoreiz minēta 1116. gadā. 12. gadsimtā tā izveidojās par Sluckas kņazistes centru. No 14. gadsimta sākuma kņaziste atradās Lietuvas lielkņazistē. 1582. gadā Sluckā tika radīts Sluckas evaņģēlijsbaltkrievu valodas piemineklis. Pēc pēdējās Sluckas kņazienes Sofijas nāves pilsēta pārgāja viņas vīra Januša Radzivila īpašumā. Radzivilu īpašuma pilsēta bija no 1612. līdz 1695. gadam un no 1744. līdz 1832. gadam. 1736. gadā pilsētā sāka izgatavot t.s. Sluckas jostas — Lietuvas lielkņazistes augstmaņu tērpa sastāvdaļu, un Slucka kļuva par tekstilrūpniecības centru.

Slucka tika pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1920. gada tā bija Baltkrievijas PSR sastāvā. No 1920. gada 27. novembra līdz 28. decembrim ap pilsētu notika neveiksmīgā Sluckas sacelšanās, kurā baltkrievu nacionālisti centās gāzt boļševiku režīmu. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jūnija līdz 1944. gada jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā. Gandrīz visi pilsētas ebreji tika iznīcināti holokaustā. 1967. gada 12. oktobrī pilsētā izcēlās masu nemieri ar cilvēku upuriem. No 1991. gada Slucka ir neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Sluckā atrodas cukurfabrika.

Ārējās saites

labot šo sadaļu