Jānis Bērziņš (kodolfiziķis)

Šis raksts ir par kodolfiziķi. Par citām jēdziena Jānis Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jānis Guntis Bērziņš (1936–2017) bija latviešu fiziķis, habilitētais fizikas zinātņu doktors, LZA Kodolpētniecības centra direktors (1998-1999), LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks. Nodarbojās ar pāru-pāru, nepāru-nepāru atomu kodolu struktūras pētījumiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Jānis Bērziņš Personīgā informācija Dzimis 1936. gada 19. janvārī Rīgā Miris 2017. gada 14. decembrī (81 gads) Pilsonība Latvija Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne kodolfizika Darba vietas LU Cietvielu fizikas institūts Alma mater Latvijas Universitāte

Dzīvesgājums

Dzimis 1936. gada 19. janvārī Rīgā. Studiju laikā Latvijas Valsts universitātē 1958. gadā uzaicināts strādāt vēl tikai topošajā LZA Fizikas institūta Salaspils kodolreaktorā, papildinājās Ļeņingradas Kodolfizikas institūtā Gatčinā (1962). 1984. gadā Ļeņingradas Universitātē aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "Ierosināto stāvokļu pētīšana ¹⁴⁴Nd, ¹⁵⁰Sm, ¹⁵⁸Gd, ¹⁶⁰Dy". Pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986. gadā Jānis Bērziņš strādāja kodolspektroskopijas metožu pielietošanā radioekoloģisko problēmu risināšanai, veicot radionuklīdu koncentrācijas noteikšanu pārtikas produktos un dažādos apkārtējā vides paraugos. Vēlāk sadarbojās ar VDR Kodolpētniecības Centrālo institūtu (1972—1983), Francijas Institute Laue-Langevin Grenoblē (1989) un Minhenes Tehniskās Universitātes (1990, 1996, 1998) pētniecības centriem, bija Latvijas zinātņu akadēmijas (LZA) Kodolpētniecības centra Kodolreakciju laboratorijas vadītājs (1997—1999). 1998. gadā aizstāvēja Dr. habil. phys. grādu par darbu ciklu "Dažu pāru-pāru un nepāru kodolu struktūras pētījumi kodolreakcijās", ievēlēts par LZA Kodolpētniecības centra direktoru (1998—1999) un LZA korespondētājlocekli (1999).

Pēc Salaspils kodolreaktora slēgšanas strādāja LU Fizikas institūtā, veica kodolu struktūras eksperimentālos pētījumus Prāgas, Minhenes un Grenobles laboratorijās. Kopš 1999. gada viņš bija LU CFI Radiācijas fizikas nodaļas vadītājs, bet no 2011. gada Radiācijas fizikas laboratorijas vadītājs. 2004. gadā ievēlēts par LZA īsteno locekli.

Miris 2017. gada 14. decembrī.

Publikācijas

• J. Berzins et al. 162Dy studied with (n,g ),(n,n’g ),(d,p) and (d,t) reactions. Nuclear Physics, A584, 1995, pp. 413–448.
• R. Georgii, … J. Berzins, et al. Complete level scheme of 124Te up to 3 MeV. Nuclear Physics, A592, 1995, pp. 307–337.
• P. Prokofjevs, J. Berzins, et al. Nuclear Structure of 183W studied in (n,g ), (n,n) and (d,p) reactions. Nuclear Physics, A614, 1997, pp. 183–216.
• V. Bondarenko , J. Berzins et al. Nuclear levels in 187W. Nuclear Physics, A619, 1997, pp. 1–48.
• M. Balodis, P. Prokofjevs, N. Kramere, L. Simonova, J. Berzins, T. Krasta et al. Level scheme of 194Ir. Nuclear Physics, A641, N2, 1998, pp. 133–187.
• V. Bondarenko, J. Berzins et al. Interplay of quasiparticle and phonon excitations in 181 Hf observed through (n,g) and (d,p) reactions. Nucl. Phys., 2002, A709, pp. 3–59
• V. Bondarenko, J. Honzatko, …, T. von Egidy, J. Berzins, et al. Low-spin mixed particle-hole structure in 185W. Nuclear Physics, A762, 2005, pp. 167–215.
• V. Bondarenko, I. Tomandl, H.-F. Wirth, J. Honzátko, A.M. Sukhovoj, L.A. Malov, L.I. Simonova, R. Hertenberger, T. von Egidy, J. Bērziņš. Nuclear structure of 187W studied with (n,g) and (d,p) reactions. Nucl. Phys. A 811 (2008), p. 28-76.
• M. Balodis, I. Tomandl, V. Bondarenko, L. Simonova, T. Krasta, J. Bērziņš. Low-lying levels of 188Re nucleus from gg-coincidence measurements. Nucl. Phys. A. 847 (2010) p. 121-148.
• J. Bērziņš, Krasta, T., Simonova, L., Balodis, M., Bondarenko, V., Jentschel, M., Urban, W., Tomandl, I. Levels of 188Re nucleus populated in thermal neutron capture reaction. Nuclear Physics A. 947, 2016, p. 76-126

Ārējās saites

• lza.lv/scientists