Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

(Pāradresēts no LU CFI)

LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir Latvijas Universitātes akadēmiskā pamatstruktūrvienība ar atvasinātas publiskas personas statusu.

LU Cietvielu fizikas institūts
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināts 1978. gadā
Atrašanās vieta Ķengaraga iela 8, Rīga
Tips Latvijas Universitātes pārraudzībā esošs zinātnisks institūts
Direktors Andris Anspoks
Mājaslapa cfi.lu.lv

1961. gadā pie LVU Fizikas un matemātikas fakultātes (LVU FMF) nodibināja Pusvadītāju fizikas laboratoriju Ilmāra Vītola vadībā, bet 1968. gadā Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas laboratoriju Voldemāra Fricberga vadībā. 1975. gadā Daugavas krastā Ķengaragā uzcēla LVU FMF laboratoriju korpusu. 1978. gadā nodibināja LVU zinātniski pētniecisko Cietvielu fizikas institūtu, par kura direktoru tika iecelts Juris Zaķis. Institūta sastāvā bija

  • Jonu kristālu fizikas nodaļa (vadītājs Ivars Tāle)
  • Stiklu fizikas nodaļa (vadītājs Andrejs Siliņš)
  • Segnoelektriķu fizikas nodaļa (vadītājs Voldemārs Fricbergs)
  • Pusvadītāju materiālu nodaļa (vadītājs Andrejs Lūsis)
  • Programmētā eksperimenta laboratorija (vadītājs Jurijs Kuzmins)
  • Elektronisko skaitļošanas mašīnu daļa (vadītājs Imants Griķis)
  • Mehāniskās darbnīcas (vadītājs Oļģerts Āboliņš)
  • Konstruktoru daļa (vadītājs Jānis Straumēns)
  • Radioelektronikas daļa (vadītājs Edmunds Tardenaks)
  • Kriogēnā stacija (vadītājs Ilmārs Dunkurs).

1986. gadā LU CFI kļuva par juridiski patstāvīgu iestādi. 1992. gadā tika dibināta Optisko materiālu laboratorija un izveidota jauna studiju programma: Optometrija un redzes zinātne (vadītājs Ivars Lācis). 1993. gadā LU CFI pievienojās aptuveni 20 darbinieki no Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta un 1999. gadā vēl aptuveni 20 līdzstrādnieki no Fizikas institūta Kodolreakciju laboratorijas. 2001. gadā tas kļuva par CAMART Eiropas Komisijas Ekselences centru. 2004. gadā institūtam pievienojās Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta Organisko materiālu laboratorija (vadītāja Inta Muzikante).[1] 2006. gadā to pārveidoja par LU aģentūru, bet 2013. gadā par LU zinātnisko institūtu – atvasinātu publisku personu.

Galvenie pētījumu virzieni

labot šo sadaļu
  • Fizikālo un ķīmisko procesu, moderno materiālu struktūras un īpašību teorētiskā modelēšana;
  • Neorganiskie monokristāli, keramika, stikli, plānas kārtiņas, nanostrukturētas virsmas, funkcionālās organiskās molekulas un polimēri pielietošanai optikā, elektronikā un fotonikā;
  • Elektronisko un jonu procesu eksperimentālie pētījumi platzonu materiālos ar dažādu struktūras kārtības pakāpi;
  • Daudzfunkcionālie un hibrīdu materiāli pielietošanai enerģētikā.

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. «Institūta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 13. decembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu