Uzbrukums baptistu slimnīcai Gazas joslā

Sprādziens baptistu slimnīcā Gazā notika 2023. gada 17. oktobrī, Izraēlas operācijas "Dzelzs zobeni" laikā, reaģējot uz Hamās teroristu iebrukumu 7. oktobrī. Hamās un Al Jazeera šajā sprādzienā vainoja Izraēlu, kā iemeslu minot Izraēlas Aizsardzības armijas uzlidojumu, šai apsūdzībai pievienojās daudzas arābu un islāma pasaules valstis.[1] Krievija un Apvienotie Arābu Emirāti lūdza sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmi 18. oktobrī.[2] Savukārt Izraēla paziņoja, ka sprādzienu izraisīja palestīniešu kaujinieku grupējuma "Islāma džihāds" neveiksmīga raķešu palaišana no Gazas joslas uz Izraēlu. Pēc palestīniešu puses teiktā, sprādzienā slimnīcā gāja bojā vairāki simti cilvēku.[3][4]

Uzbrukums baptistu slimnīcai Gazas joslā
Daļa no Izraēlas-Hamās kara
Datums2023. gada 17. oktobris
Vieta
Iznākums Vairāk nekā 500 miruši (Gazas Veselības ministrijas apgalvojums)

Uzbrukums slimnīcai Gazas joslā notika laikā, kad ASV prezidents Džo Baidens bija iecerējis apmeklēt Izraēlu, bet braucienu neatcēla. Baidens izteica līdzjūtību palestīniešu slimnīcā bojāgājušo ģimenēm un uzdeva Nacionālajam drošības dienestam turpināt vākt informāciju par to, kas tieši notika Gazā. Vēlāk, tiekoties ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, Džo Baidens pauda pārliecību, ka Izraēla nav iesaistīta šajā sprādzienā, piebilstot, ka, šķiet, par to atbildīga ir "otra puse".[5]

Naktī uz 18. oktobri vairākās Tuvo Austrumu reģiona valstīs sākās masu protesti saistībā ar uzbrukumu slimnīcai Gazā. Jo īpaši akcijas notika Turcijā, Jordānijā, Ēģiptē, Tunisijā, Sīrijā, Libānā, Jemenā, Irānā un Jordānijā. Protestētāji pulcējās pie Izraēlas un ASV vēstniecību ēkām. Masveida protesti sākās arī Jordānas rietumkrastā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu