Istalsnas baznīca
Istalsnas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ludzas novada Isnaudas pagasta Istalsnā.
| Istalsnas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Istalsnas katoļu baznīca | |
  Istalsnas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Isnaudas pagasts, Istalsna |
| Koordinātas | 56°29′44″N 27°50′43″E / 56.49556°N 27.84528°EKoordinātas: 56°29′44″N 27°50′43″E / 56.49556°N 27.84528°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1938 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Rolands Abrickis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1935 |
| Celtniecības beigas | 1938 |
| Specifikācija | |
| Garums | 15m |
| Platums | 10m |
| Būvmateriāli | betona ķieģeļi |
Vēsture
labot šo sadaļuIstalsnas pirmo katoļu koka kapelu uzcēla muižkungs Jāzeps Sokolovskis 1800. gadā. Tā līdz 1927. gadam bija Eversmuižas katoļu draudzes filiālbaznīca. Kapela bija 6 asis gara, 3 asis plata un 2,5 asis augsta. Puse no dievnama augstuma bija mūra pamati, bet pārējā daļa bija celta no koka. Kapelai virs ieejas durvīm bija mazs tornītis ar zvanu.
Pašreizējo mūra baznīcu sāka celt ap veco kapelu, to nenojaucot, 1935. gadā. Tā paša gada 28. jūlijā toreizējais Ludzas dekāns, vēlākais bīskaps Antonijs Urbšs iesvētīja dievnama pamatus. Vecajā kapelā tika noturēti dievkalpojumi vēl laikā, kad jau varēja svinēt jaunās baznīcas spāru svētkus. Tā tika nojaukta, kad jaunā baznīca bija jau bija gandrīz lietošanas kārtībā. Nojaukšanas darbi ilga trīs nedēļas, pēc kurām dievkalpojumi sāka notikt jaunajā baznīcā.[2] Blakus dievnamam atrodas veca kapsēta, kuros atdusas muižkungu Sokolovsku dzimta, prāvesti un draudzes locekļi.[3]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Ringolds Klimons.[1] Istalsnas draudze kā patstāvīga draudze nodibinājās 1927. gada, pirms tam tā bija Eversmuižas draudzes filiāle. Draudzei ir četras kapsētas — Zambaru kapsēta, Ivdru kapsēta, Vabaļu kapi, Speneru kapi.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Staņislava diena (40 stundas), Svētā apustuļa Jēkaba svētki, Svētās Terezijas svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuIstalsnas baznīca ir pelēku betona ķieģeļu viennavas celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un cementa grīdu, Tā ir 15 metrus gara un 10 metrus plata. Lietošanas kārtībā ir fisharmonijs.
Interjers
labot šo sadaļuDievnamā ir aplūkojami muižas īpašnieces H. Dinovskas dāvātais Krustā sistā tēls un Svētās Trīsvienības glezna. Baznīcai ir trīs altāri, no kuriem viens ir valsts nozīmes mākslas piemineklis,[4] vērtīgas gleznas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Istalsnas baznīca.- Fotogrāfijas
- www.ludzasbiblio.lv[novecojusi saite]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 167.lpp.
- ↑ www.visitlatgale.com[novecojusi saite]
- ↑ «www.ludzaspils.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.