Eversmuižas katoļu baznīca

Romas katoļu baznīca Latvijā

Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ludzas novada Ciblas pagasta Ciblā. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet tās altāra retabls un altāra mensa ar tabernākulu ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.

Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca
Eversmuižas katoļu baznīca Ciblā
Eversmuižas baznīca (Latvija)
Eversmuižas baznīca
Eversmuižas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Ludzas novads, Ciblas pagasts, Cibla
Koordinātas 56°32′51″N 27°53′00″E / 56.54750°N 27.88333°E / 56.54750; 27.88333Koordinātas: 56°32′51″N 27°53′00″E / 56.54750°N 27.88333°E / 56.54750; 27.88333
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1776
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Antons Justs
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1771
Specifikācija
Garums 30m
Platums 10,5m
Būvmateriāli

koks

Oficiālais nosaukums: Eversmuižas katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 6459
Vērtības grupa Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmā koka kapela šeit bijusi jau 1698. gadā, ko uzcēluši Pasienes dominikāņi. Pašreizējo baznīcu uzcēla 1771. gadā Nikolajs Karņickis par saviem līdzekļiem. Tā tikusi konsekrēta Svētā Andreja godam. 1876. gadā baznīca tika pagarināta par 6,5 metriem torņu virzienā. Baznīcas dārzā atrodas zvanu tornis, kas uzbūvēts 1883. gadā.[2]

Draudze labot šo sadaļu

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Antons Justs.[3]

Draudzes lielākie svētki labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Jāzepa svētki, Vasarsvētki, Svētā Eliasa svētki, Jaunavas Marijas vārda diena, Svētā Andreja svētki.

Arhitektūra labot šo sadaļu

Baznīca ir baroka laikmeta koka sakrālās celtnes paraugs. Tā ir 30 metrus gara un 10,5 metrus plata vairāknavu ēka ar poligonālo altārdaļu un diviem sānu ģērbkambariem, frontāliem sānu torņiem, kā arī slēgtu priekštelpu. No vidusjoma sānu jomi ir atdalīti ar trīs daudzskaldņu kolonveida stabiem. Tai ir vienkārši četrstūrveida formas torņi ar piramidālām, stāvām smailēm. Apkārt baznīcas dārzam atrodas mūra sēta, kas uzbūvēta 1896. gadā.[4]

Interjers labot šo sadaļu

Baznīcas logi ir veidoti barokam raksturīgās formās ar starpveida dalījumu un pusaploces pārsedzi. Visu altāra telpu starp diviem logiem aizņem galvenā altāra rentabls, kura centrā ir glezna "Svētā ģimene". Sānu altāri ir divu stāvu. Baznīcā atrodas divi mākslas darbi — gleznas "Svētais Pēteris" (1745.) un "Svētā Rozālija" (1746.). Baznīcas ērģeles ir uzstādītas 1891. gadā.[4]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 153.lpp.
  3. www.katolukalendars.lv[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 «www.ludzasbiblio.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.