Indricas baznīca

Romas katoļu baznīca Latvijā

Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagasta Lielindricā. Dievnams ir unikāls koka arhitektūras piemineklis,[2] vecākais koka dievnams Latvijā,[3] bet tās draudze ir vissenākā Latgalē.[4]

Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Indricas katoļu baznīca
Indricas baznīca (Latvija)
Indricas baznīca
Indricas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Kalniešu pagasts, Lielindrica
Koordinātas 55°50′54″N 27°19′28″E / 55.84833°N 27.32444°E / 55.84833; 27.32444Koordinātas: 55°50′54″N 27°19′28″E / 55.84833°N 27.32444°E / 55.84833; 27.32444
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1698
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Genādijs Alferovs
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils kvazibazilikāla uzbūve
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 16. gadsimta pirmais ceturksnis
Celtniecības beigas 1698
Specifikācija
Garums 12m
Platums 8,70m
Būvmateriāli

koks

Oficiālais nosaukums: Indricas katoļu baznīca ar žogu un zvanu torni
Aizsardzības numurs 6316
Vērtības grupa Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Vēsture labot šo sadaļu

Indricas katoļu baznīcu par grāfu Plāteru līdzekļiem vietējie amatnieki uzcēla 17. gadsimtā. Izplatoties Indricā luterānismam, baznīcu pārņēma protestanti. Muižkungs Jans Andžejs Plāters 1695. gadā pieņēma katoļticību, tāpēc 1698. gadā viņa dēls Jans Ludvigs Plāters baznīcu pārbūvēja un nodeva katoļu rīcībā. No 1756. līdz 1780. gadam draudzi apkalpoja jezuīti. 1989. gadā baznīcā no zibens spēriena izcēlās ugunsgrēks, ko izdevās nodzēst. Ugunsgrēka radīto seku likvidēšanai tika veikti remontdarbi.[5] Baznīcas dārzā, kurā aug vecas egles, apbedīti prāvesti Jānis Kulikovskis, Jānis Kopalinskis, Jānis Lebedis un Dominieks Gulmins.[6]

Draudze labot šo sadaļu

Draudze iekļaujas Romas katoļu Rīgas Metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Genādijs Alferovs.[1] Indricas draudze pastāvēja jau pirmsreformācijas laikā. Draudzei ir deviņas kapsētas — Indricas kapi, Vikaiņu kapi, Silavu kapi, Mincu kapi, Kurpnīku kapi, Kokinu kapi, Juhniku kapi, Varnas kapi un Rukmaņu kapi.

Draudzes lielākie svētki labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Jaunavas Marijas - Dieva Mātes - svētki (1. janvārī), Svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas svētki kopā ar Četrdesmit Stundu dievkalpojumu (24. jūnijā), Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki (15. augustā), Jaunavas Marijas - Rožukroņa Karalienes svētki (7. oktobrī).

Tehniska informācija labot šo sadaļu

Indricas baznīca ir vientorņa kvazibazilikas viennavas koka celtne ar nelielu tornīti virs ieejas, cinkotā skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 12 metrus gara un 8,70 metrus plata. Baznīcai apkārt ir dārzs, kuru ieslēdz mūra žogs ar dakstiņu jumtu. Dārzā blakus dievnamam atrodas koka zvanu tornis uz mūra pamatiem.

Interjers labot šo sadaļu

Baznīcā ir četri altāri, kas bagātīgi rotāti ar seniem kokgriezumiem un gleznām. Kora telpās atrodas senas ērģeles ar kokgriezumiem.

Galvenajā altārī ir sens kokgriezums — Jēzus olīvu dārzā — Stelmužes koktēlnieku skolas meistaru darbs, zem kura atrodas krucifikss, kas ievietots kokgriezuma vainagā. Sānu altāri ir mākslinieciski līdzvērtīgi, ar kokgriezumiem, tikai mazāki. Kreisajā altārī ir Jaunavas Marijas glezna, virs kuras atrodas Tērbatas Dievmātes gleznas kopija, labajā altārī ir Jāņa kristītāja glezna, virs kuras aplūkojama 18. gadsimta trešā ceturkšņa Svētās Marijas Magdalēnas glezna, kas ir rokoko glezniecības meistardarbs.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
  2. «www.latgale.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
  3. www.visitlatgale.com
  4. «www.latvia.travel/lv/». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. janvārī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
  5. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 162.-163.lpp.
  6. «www.latvia.travel/lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. janvārī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
  7. www.tournet.lv

Ārējās saites labot šo sadaļu