Imre Kalmans

Imre Kalmans; Kálmán Imre
Imre Kalmans 1924. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1882. gada 24. oktobrī ; Šiofoka, Austroungārija (tagad Ungārija)
Miris	1953. gada 30. oktobrī (71 gads); Parīze, Francija
Pilsonība	Austroungārija; Austrija; ASV
Profesionālā informācija
Žanrs	operete
Apbalvojumi	Goda Leģiona ordenis (1934)
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Imre Kalmans (ungāru: Kálmán Imre; dzimis 1882. gada 24. oktobrī, miris 1953. gada 30. oktobrī) bija ungāru operešu komponists, sniedzis nozīmīgu ieguldījumu Vīnes operetes attīstībā 20. gadsimtā. Starp viņa populārākajiem darbiem ir "Silva. Čardaša karaliene" (Die Csárdásfürstin, 1915) un "Grāfiene Marica" (Gräfin Mariza, 1924). Viņa kompozīcijas stilu ietekmēja ungāru tautas mūzika (piemēram, čardašs), Vīnes operetes stils (piemēram, komponisti Johans Štrauss II un Francs Lehārs), kā arī viņa vēlākajos darbos — amerikāņu džezs. Anšlusa rezultātā Kalmans un viņa ģimene pārcēlās uz Parīzi un pēc tam uz ASV. Viņš atgriezās Eiropā 1949. gadā un nomira Parīzē 1953. gadā.

Biogrāfija

Dzimis kā Imre Kopšteins ebreju ģimenē Šiofokā (tolaik Austroungārijā), Balatona ezera dienvidu krastā. Sākotnēji Kalmans plānoja kļūt par pianistu, taču agrīnā artrīta dēļ viņš pievērsās kompozīcijai. Mūzikas teoriju un kompozīciju studējis Nacionālajā Ungārijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā (toreiz Budapeštas Mūzikas akadēmijā), kur bija Bēlas Bartoka un Zoltāna Kodāja kursa biedrs Hansa Kēslera kursā.

Kalmana agrīnās simfoniskās poēmas Saturnalia un Endre és Johanna tika atzinīgi novērtētas, tomēr netika izdotas. Viņš komponēja arī klaviermūziku un uzrakstīja daudzas dziesmas: dziesmu ciklu pēc Ludviga Jakobovska dzejoļiem un dziesmu krājumu, kas izdots ar nosaukumu Dalai.

Kabarē dziesmu popularitāte Kalmanu rosināja komponēt operetes. Viņa pirmais lielais panākums bija operete Tatárjárás — Ein Herbstmanöver vācu valodā (tulkojumā "Rudens manevri"), kas pirmo reizi tika iestudēta Budapeštas teātrī Lustspieltheater 1908. gada 22. februārī. Pēc tam Kalmans pārcēlās uz Vīni, kur viņš sasniedza pasaules mēroga panākumus ar savām operetēm "Čigānu premjers" (Der Zigeunerprimas, 1912), "Silva. Čardaša karaliene" (Die Csárdásfürstin, 1915), "Grāfiene Marica" (Gräfin Mariza, 1924) un "Cirka princese" (Die Zirkusprinzessin, 1926).

Kalmana krūšutēls Šiofokā

Kalmans un Francs Lehārs bija vadošie komponisti Vīnes operetes "sudraba laikmetā" 20. gadsimta pirmajā ceturksnī. Kalmana darbos parādījās gan Vīnes valsis, gan Ungārijas čardašs. Vienlaikus Kalmans bija Džakomo Pučīni sekotājs, bet savās orķestrēšanas metodēs izmantoja Čaikovska mūzikai raksturīgus principus.

Kalmans apprecējās ar aktrisi Veru Mendelsoni, kuras ģimene bija emigrējusi no Krievijas pilsētas Permas. 1929. gadā piedzima Kalmana pirmais bērns Čārlzs Kalmans (1929—2015), kurš vēlāk kļuva par komponistu. Ģimenē piedzima arī divas meitas.^[1]

1934. gadā Kalmans saņēma Goda Leģiona ordeni.

Neskatoties uz savu ebreju izcelsmi, viņš bija viens no Ādolfa Hitlera iecienītākajiem komponistiem. Pēc anšlusa viņš noraidīja Hitlera piedāvājumu kļūt par "goda ārieti" un bija spiests vispirms pārcelties uz Parīzi, pēc tam uz ASV, 1940. gadā apmetoties uz dzīvi Kalifornijā.^[2] Pēc Kalmana emigrācijas viņa darbu atskaņošana nacistiskajā Vācijā tika aizliegta.

Kalmans 1949. gadā no Ņujorkas emigrēja atpakaļ uz Vīni, bet 1951. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur nomira 1953. gada 30. oktobrī. Saskaņā ar testamentu viņš tika apbedīts Vīnes Centrālajā kapsētā. Kalmana pēdējo opereti "Arizonas lēdija" pabeidza viņa dēls Čārlzs Kalmans; pirmizrāde notika 1954. gada janvārī Bernes municipālajā teātrī.^[1]

Kalmana kaps Vīnes Centrālajā kapsētā

Piemiņa

1958. gadā iznāca biogrāfiska Rietumvācijas filma "Čardaša karalis" (Der Czardas-König) ar Gerhardu Rīdmanu Kalmana lomā. Pēc Kalmana operetēm uzņemtas daudzas filmas. Bijušajā PSRS teritorijā plašu popularitāti guva Kalmana operetes "Cirka princese" ekranizācija filmā "Misters Ikss" (Мистер Икс, 1958) ar igauņu dziedātāju Georgu Otsu galvenajā lomā.

Kalmana kompozīciju no operetes "Monmartras vijolīte" (Das Veilchen vom Montmartre, 1930) kā himnu izmanto gan Islandes nacionālā futbola, gan handbola izlases līdzjutēji.^[3]

Kalmana vārdā nosaukts asteroīds 4992 Kálmán.