Operete

komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes

Operete (itāļu val.: mazā opera) ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā vokāli un instrumentuāli numuri mijas ar dejām un runātiem dialogiem.

Operetes pirmsākumi meklējami muzikāli komiskajās izrādēs 16. gs., bet kā patstāvīgs žanrs tā izveidojās 19. gs. otrajā pusē Žaka Ofenbaha un Johana Štrausa (dēla) darbos. Plašu popularitāti iemantoja Franca Lehāra "Jautrā atraitne" un "Čigānu mīla", Emeriha Kalmana "Silva" ,"Marica", Johana Štrausa "Sikspārni", "Čigānu barons", E. Īgenberga "Annele", Imanta Kalniņa "No saldenās pudeles" u.c.

J. Štrausa "Sikspārni" pirmo reizi uzveda 1874. gadā. Darbības centrā ir spoža masku balle un tajā radušies pārpratumi. Krāšņās dekorācijas balles skatā kontrastē ar cietuma ainu. Ar savu melodisko mūziku operete "Sikspārnis" kļuva par paraugu visām citām operetēm.

Skatīt arīLabot